Skolotāju arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško šo ierosinājumu uzskata par pēkšņu un neskaidru. Līdzīgu viedokli pauž arī biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Silvija Titova, kura ministra ieceri sauc par tautas tracināšanu un personīgu ideju paušanu.
Pirms lēmuma pieņemšanas par mācību gada ilgumu Izglītības un zinātnes ministrija līdz nākamā gada martam plāno izvērtēt skolēnu noslodzi. Ieplānota diskusija ar iesaistītajām pusēm. Ja sarunas noslēgsies veiksmīgi, tad mācīties mēnesi ilgāk skolēni varētu sākt no 2012./2013. mācību gada. Savukārt aiznākamais mācību gads (2013./2014.) būtu vēl garāks, jo tā pirmo dienu R. Ķīlis ir ieplānojis augustā. Ministrs norāda, ka mācību gada garuma ziņā no kaimiņvalstīm mēs atpaliekam par vismaz 10 dienām.
«Tas ir jautājums, par kuru ir jādiskutē, jo šobrīd nav pateikts, kāpēc tas ir vajadzīgs. Ja vienkārši gribam panākt, lai ir kā citās Eiropas valstīs, tad sorry [atvainojiet - angļu val.],» par ministra ierosinājumu saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja I. Mikiško. Viņa norāda, ka īpaši svarīgs šajā jautājumā arī ir finansiālais aspekts, jo mācību gada pagarināšana pašvaldībām prasītu papildus līdzekļus. «Tad man rodas jautājums, kāpēc mēs tā vietā nerunājām par pedagogu algu palielināšanu,» saka I. Mikiško. «Tā vienkārši ir tautas tracināšana - bērnu, vecāku un skolotāju. Tikko beidzās Krājbanka, un sākas kaut kas cits,» sašutusi ir vecāku pārstāve S. Titova.
Vēl viens no ministra plāniem ir skolu autonomijas vairošana. «Kontrole, pārbaudes, revīzijas un inspekcijas pazūd no dienas kārtības kā ikdienišķas lietas,» nākotni iezīmē R. Ķīlis. Līdz ar autonomijas īstenošanu skolās tiktu ieviests visaptverošs izglītības kvalitātes monitorings. «Būs jānāk ar vecākiem, skolotājiem dialogā līdz noteiktam kritēriju kopumam, uz kā pamata vērtēt skolas, kur būtu arī veselības apsvērumi, sadarbība ar kopienu un vairāk,» par monitoringa būtību stāsta ministrs. Viņš piebilst, ka plānots samazināt arī izglītības standartu, tajā nosakot tikai vispārējās prasības, kas jāzina konkrētā vecumā. «Šeit vienmēr ir šis faktors - jo lielāka decentralizācija, jo lielāka atbildība no vecākiem, skolotājiem. Pagaidām skolotāji nav pierādījuši, ka viņi ir tādi anarhisti,» pauž R. Ķīlis.
Tāpat ministrs uzskata, ka skolu autonomiju veicinās viņa iniciētā valsts un pašvaldību galvojumu sistēma, kura vecākiem sniegs iespēju savam bērnam no 1,5 gada vecuma izvēlēties izglītības iestādi, kurā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas nonāks izglītībai paredzētie līdzekļi. Viena galvojuma summa varētu svārstīties no 1500-1600 latiem gadā. Arī plāns skolu direktorus iecelt uz noteiktu termiņu ejot kopsolī ar autonomiju. Ministrs norāda, ka autonomām skolām būs nepieciešami labi menedžeri. Vaicāts, vai pašreizējiem skolu direktoriem, kas šajā amatā varbūt pavadījuši padsmit gadu, šādas prasmes trūkst, R. Ķīlis atbild: «Es atvainojos visiem profesionālo skolu direktoriem, bet es domāju, ka tas ir viens no pierādījumiem,» ar to domājot nesen izskanējušo informāciju par profesionālo skolu nespēju apgūt Eiropas fondu līdzekļus.