Viņš arī izteicis skepsi par Ķīnas valdības oficiāli publiskotajiem ekonomikas datiem, uzskatot, ka tie ir pārāk optimistiski un neatspoguļo Ķīnas ekonomikas problēmas. «Ķīna piedzīvo lielu politisku revolūciju. Un es uzskatu, ka tās ekonomikas attīstība palēninās daudz vairāk, nekā oficiāli skaitļi parāda. Ja nu ir kāds reģions pasaulē, kuram ir parādu problēma, tad tā ir Ķīna. Viņiem ir bijusi izaugsme, ko veicinājuši kredīti. Taču šāda attīstība nevar turpināties mūžīgi,» uzsvēra ekonomists.
Pagājušajā nedēļā domnīca Bank of International Setlements, kuras ekspertīzi izmanto centrālās bankas, paziņoja, ka Ķīnas parāda ekonomikā attiecība pret gada izaugsmi ir 30,1%. Tas rada bažas, ka Ķīnas ekonomikas bums bija balstīts uz nestabila kredītu «burbuļa».
Par to nobažījusies Anglijas Banka, kas sāks pārbaudīt, kā Ķīnas ekonomikas attīstības palēnināšanās ietekmē britu bankas, kuru aizdevumu un biznesa kopapjoms Ķīnā sasniedz 530 miljardus ASV dolāru.
K. Rogofs uzskata, ka Eiropas valstīm ir jāgatavojas Ķīnas ekonomikas nobremzēšanas negatīvajai ietekmei.
Viņš arī piebilda, ka pasaulē valda nedrošība par to, kurš uzvarēs ASV vēlēšanās, jo abu kandidātu izteikumi liecinot par protekcionismu.