Daudzi uzskata, ka tā būs pēdējā iespēja radīt efektīvu līgumu, kas aizstātu 1997. gadā pieņemto Kioto protokolu. Vienošanās, kas stājās spējā tikai 2005. gadā, mērķis bija samazināt klimata izmaiņas veicinošos kaitīgos izmešus atmosfērā. Diemžēl līdz šim vairākas valstis, kas ir starp pasaulē lielākajām kaitīgo izmešu radītājām, nav centušās izpildīt pašu parakstīto vienošanos, bet Kanāda 2012. gadā izstājās no Kioto protokola.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija šomēnes paziņoja, ka 2014. gadā oglekļa dioksīda (CO2), metāna un dislāpekļa oksīda koncentrācija atmosfērā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 800 tūkstošu gadu laikā. Savukārt Lielbritānijas Meteoroloģijas birojs apgalvo, ka vēl šajā gadā vidējais globālās sasilšanas līmenis sasniegs vienu grādu pēc Celsija salīdzinājumā ar laiku pirms industriālās revolūcijas.
Zinātnieki brīdina, ka gadījumā, ja vidējais globālās temperatūras pieaugums pārsniegs divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms 1880. gada, kad sāka reģistrēt meteoroloģiskos datus, pasauli piemeklēs līdz šim neredzēta apmēra klimata katastrofas, kas skars ne tikai mazattīstītās, bet arī bagātās valstis, tostarp Eiropā.
Bagātie nebūs imūni
Saseksas Universitātes ekonomikas profesors Ričards Tols, kurš iepriekš izcēlies ar skaļiem izteikumiem par globālās sasilšanas radītajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, kas pārsniegšot tās izraisītos zaudējumus, tagad prognozē, ka pasaules iedzīvotāji drīz sākšot izjust pašu izraisīto klimata izmaiņu negatīvās sekas. Tas notikšot, kad vidējais globālās temperatūras pieaugums pārsniegs 1,1 grādu pēc Celsija.
Viņš britu raidorganizācijai BBC norāda, ka vidējais globālās temperatūras pieaugums līdz četriem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar laiku pirms industriālās revolūcijas Eiropas un citām bagātajām valstīm būtu nepatīkams, bet tās varētu atļauties adaptēties šādiem apstākļiem.
Turpretī Kalifornijas Universitātes un Stenforda Universitātes pētnieki uzskata, ka bagātākās pasaules valstis ekonomiski nav mazāk imūnas pret klimata izmaiņu sekām kā nabadzīgākās valstis. Globālā sasilšana apdraudēšot ekonomisko izaugsmi tādās augsti attīstītās valstīs kā ASV, Japāna, Austrālija, Itālija un Spānija.
Pētnieki secinājuši, ka globālajai sasilšanai var būt graujošs efekts uz pasaules ekonomiku, jo tā līdz 2100. gadam var samazināt vidējos globālos ieņēmumus par 23%, salīdzinot ar pasauli bez klimata pārmaiņām, un palielināt nevienlīdzību starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm, raksta The Los Angeles Times.
Pasaules Banka pirms dažām nedēļām brīdināja, ka globālo izmaiņu dēļ nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits pasaulē varētu pieaugt par 100 miljoniem līdz 2030. gadam. Pašlaik zem nabadzības sliekšņa dzīvo 702 miljoni pasaules iedzīvotāju. Banka prognozē, ka līdz ar nabadzībā dzīvojošo skaita pieaugumu pasaulē pastiprināsies arī migrācija.
Izmaiņas arī Eiropā
Daudziem eiropiešiem varētu šķist, ka klimata izmaiņas ir kaut kas tāls un viņus neskarošs, bet patiesībā tās jau tagad skar šo pasaules daļu.
Polija, kas, tāpat kā Latvija, atrodas Baltijas jūras krastā, saskaras ar piekrastes eroziju, ko izraisījis ūdens līmeņa pieaugums par 20 centimetriem pēdējā gadsimta laikā un aktīvā būvniecība piekrastes rajonos.
Lielbritānijā lielākais klimata pārmaiņu radītais drauds ir plūdi. 2013.-2014. gada ziema bija nokrišņiem bagātākā kopš meteoroloģisko mērījumu sākuma Britu salās. Pērn visā valstī tika piedzīvoti postoši plūdi un vētras. Šogad līdz februāra beigām bija applūdinātas vairāk nekā 7800 māju, raksta The Guardian.
Laikraksts Sￃﾼddeutsche Zeitung vērtē, ka Vācijai lielākais klimata pārmaiņu apdraudējums ir mežu degradācija, ko izraisa karstums un sausums valsts ziemeļu zemienēs. Kokus apdraud arī dažādi kaitēkļi, kas Vācijā ienākuši līdz ar augstākām temperatūrām.
Spānijas dienvidu reģionā Andalūzijā karstuma dēļ šogad atsevišķu šķirņu mandarīnu un klementīnu raža esot samazinājusies pat par 25%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Andalūzijā saražo 40% no pasaules olīveļļas, bet laikapstākļu izmaiņas nākotnē var nopietni apdraudēt olīvu audzēšanu reģionā.