Lai dažādotu ābolu pielietojumu, gana gaumīgi būs pārsteigt ģimeni vai sevi vienu ar franču kulinārijas mazo brīnumiņu pain perdu. Zudušo maizi, tātad. Un ar vienu šāvienu trāpīsit diviem zaķiem - apkaltušai, nesvaigai baltmaizei (skaidra lieta, ka vislabākās būs briošas jeb mazās baltmaizes bulciņas) un mīkstam, teju jau neēdamam ābolam. Viss notiek fiksi - minūtēs desmit -, un rezultāts ir gana sātīgs brokastīm, nē, derēs pat deserta vietā, un viss smaržo kā liels ņamm.
Ko mums vajag pa rokai? Pannu, sviestu, olu, cukuru - parasto un pūderī -, saldkrējumu, kanēli, muskatriekstu un, saprotams, saziedējušu baltmaizi un ābolu.
Ābolu šķēles kausētā sviestā jāapcep, uzmanīgi pievienojot cukuru ar kanēli, līdz ābola šķēlītes iemanto brūni koša dzintara nokrāsu. Saceptos ābolus ielikt šķīvī un turpat pannā turpināt cept maizi, kas dāsni izmērcēta ar saldkrējumu sakultā olā, kaurā iešķiebta šķipsniņa muskatrieksta - aromam. Ceptajai maizei vajadzētu būt tādā pašā krāsā kā iepriekš saceptajiem āboliem - tā būs vienkārši smukāk.
Fināla žests notiek uz šķīvja/paplātes, kuru liksiet galdā, - ceptajai maizei neskopojoties virsū krauj saceptos ābolus, pārkaisa ar pūdercukuru un priecīgi iesaucas - manas franču tostermaizes gatavas! Vualā!
Lieki teikt, ka taupīgajā Francijā pain perdu uzpilda ar visu, kas ienāk prātā jeb atrodams ledusskapī vai tirgus groziņā. Nebaidieties riskēt. Paprovējiet pain perdu aizdarīt arī ar ceptām plūmēm - dievīgi! Bet viseksotiskāko franču tostu ēdu pie draugiem Stokholmā - uz čaganas karstas bulciņas tika servēts olā apcepts ķirbis ar puravu un burkānu maisījumu tostermaizei cepurītes vietā. Tiesa, te jau pietrūka cepts, sakusis «smirdīgs» siers.