Ar sabiedrisko transportu atceļojusi gandrīz līdz mājām, Inese paslīdēja, krita un salauza roku uz Vesetas ielas. Viņa jautā: kam jāatbild par netīrītajām ietvēm un ielām un kā cietušajam rīkoties? Kā Diena uzzināja Rīgas domē, ceļš līdz zaudējumu atlīdzināšanai ir garš.
«Gāju pāri pie luksofora, iela izskatījās netīrīta. Nokritu. Kādu brīdi nevarēju pat piecelties, kā cēlos, tā kritu atpakaļ,» nelaimīgo notikumu atminas Inese. Sapratusi, ka saviem spēkiem slidenajos apstākļos uz slimnīcu doties ir riskanti, jo «trotuāri bija absolūti traumu avoti», viņa izsaukusi ātro palīdzību. Tā viņu nogādāja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Par tovakar slimnīcā sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem rēķins bija pieci lati. «Labi, ka tik maz. Taču, ja cilvēkam būtu nepieciešamas operācijas un ilga ārstēšanās netīrītu ielu dēļ, kas to atlīdzinātu?» jautā Inese.
Par traumām, ko izraisa netīrīti trotuāri un jumti, Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis saka: «Mēs ļoti aicinām - jādara tā, lai tiktu fiksēts, ka trauma gūta tieši netīrītas ietves vai jumta dēļ.» Līdzīgi ir ar ielām. Kārtība esot šāda: ja gūta trauma, kas liedz pārvietoties, vai nav citu palīgu, kas palīdz nokļūt medicīnas iestādē, jāsauc ātrā palīdzība. Ja cilvēks nokritis uz slidenas ietves, ielas, parkā vai citā sabiedriskā vietā vai no jumta uzgāzies sniega vai ledus gabals, «ierodoties izsaukumā, mediķi negaida - sniedz palīdzību pacientam un uzreiz ziņo policijai par notikušo», stāsta Ilze Bukša, Neatliekamās medicīniskā palīdzības dienesta pārstāve.
Ja trauma nav tik smaga un cilvēks pats dodas pie ārsta, taču vēlas ziņot, viņam vai tuviniekiem pēc iespējas ātri jāzvana policijai uz tālruņa numuru 110. «Policija izbrauc uz notikuma vietu un fiksē ietves vai jumta stāvokli. Tad sākas process - kurš ir īpašnieks, kurš ir atbildīgais. Rakstām protokolu,» stāsta Inese Tīmane, Rīgas pašvaldības policijas pārstāve. Pēc U. Vidauska teiktā, cietušais var arī ziņot pilsētas administratīvajām inspekcijām. Par traumu gūšanu uz ielas braucamās daļas viņš brīnās: man nebija tādas informācijas. «Ielu tīrīšanu organizē pašvaldība. Taču arī jāsauc policija, un tad acīmredzot pašvaldības Satiksmes departaments skaidro, vai tā ir ceļu uzturēšanas uzņēmuma vaina,» viņš saka. Ja gājējam rodas zaudējumi netīrītu ietvju vai jumtu dēļ, viņš varot vērsties pret apsaimniekotājiem civiltiesiskā ceļā. Sods par savlaicīgu ietvju un ēku jumtu nenotīrīšanu no sniega un ledus ir līdz 250 latiem fiziskām personām un līdz 1000 latiem - juridiskām personām. Ja trauma radusies netīrītas ielas dēļ, «var mēģināt piedzīt no ceļu uzturēšanas uzņēmuma zaudējumus», saka U. Vidauskis.
Tā kā zaudējumi naudas izteiksmē nav lieli, Inese netiesāsies. Par ārstēšanos viņa maksās internetbankā, jo slimnīcā tovakar nevarēja norēķināties. Viņai līdzi nebija skaidras naudas, un slimnīcā nebija bankomāta. Inese pasmaida - rēķinā rakstīts, ja norādītā summa netiks samaksāta laikā, piemēros soda naudu 0,5% apmērā par katru kavēto dienu un parāds tiks nodots SIA Creditreform. «Ārstus noteikti nevainoju, laikam valstī sistēma tāda,» viņa saka.