Nu no izrādē iekļautajām un neiekļautajām dziesmām tapis koncerts, kas jau nospēlēts Valmierā («Tīrs istabas muzicēšanas paraugs, kur skatītāji - lielākoties mūzikas skolas audzēkņi ar vecākiem - varēja nākt, nemaksājot ne santīma,» - tā Keišs.), Cēsu izstāžu zālē un vienu reizi - arī Rīgā, teātrī. Dziesmas sakopotas arī albumā, un Nīmanis smejas, ka «varbūt vajadzēs izdot papildu tirāžu».
Iestudējot Latviešu mīlestību, kas konstruē dažāda vecuma latviešu pāru izmisīgos - gan aizkustinošos, gan komiskos - centienus nodibināt «attiecības», Alvis Hermanis Nīmanim un Keišam ierosināja piemeklēt dziesmas iz latviešiem mīļo šlāgeru apcirkņa. «Mēs sapirkāmies diskus, uz kuriem bija uzraksti «Paredzēts izplatīšanai visā pasaulē», klausījāmies, un Jēkabs paziņoja, ka labāk sarakstīt pašiem,» atceras Andris Keišs. «Es teicu - tas noteikti nav tik grūti,» piebilst komponists, kas savas muzikālās karjeras sākumā spēlējis pankroka grupā. «Un tad tapa dziesma Varbūt tu esi šis saulainais rīts, turpina aktieris, bet Jēkabs Nīmanis papildina: «Mēs fonā uzlikām vienu no nopirktajiem diskiem, neteikšu, kuru, un tad es ķēru tās intonācijas, meklējām vārdus - bija diezgan jautri pavadīts vakars!» Pēc tam dziesmu sacerēšana esot ļoti attālinājusies no pasūtītā pirmavota, un beigās esot sanācis kaut kas, «kas tapa zem lozunga «šlāgeris», bet patiesībā ir pilnīgi nešlāgeris.» Koncertā aktieris Vilis Daudziņš deklamēs dzejoļus, kuriem mūzika tā arī netika komponēta. «Es gribētu uzsvērt vārdu «deklamēs»,» svarīgi saka Keišs, un Daudziņš, kurš intervijas laikā turpat JRT aktieru ģērbtuvē gatavojas mēģinājumam, priecīgi piekrīt un komentē kolēģu teikto: «Dziesmas sanāca it kā ironiskas, bet par lietu. Par mīlestību, meiteņu nodevību un lielām kaislībām.»
Jēkabs Nīmanis, kas kā komponists jau bija sadarbojies ar Jauno Rīgas teātri izrādē Stāsts par Kasparu Hauzeru (Latviešu mīlestībai sekoja arī Fricis Bārda. Ambients, Ja tu esi sivēns, Tīra māja), par dziesmām saka: «Varbūt iecerētas kā parodija, sacerēšanas laikā tās kļuva daudz personiskākas.» Par personiskumu liecina meiteņu vārdi - dziesmas veltītas kolēģēm Baibai Brokai un Gunai Zariņai, savukārt Keišs atceras, ka reiz izrādē dziesmas Guna laikā kāda skatītāja viņam pasniegusi puķi.
Jaunais Rīgas teātris tradicionāli tiek uzskatīts par visnedziedošāko atšķirībā no citiem, te netiek iestudēti ikgadējie Teātra dienas vai Ziemassvētku koncerti. «Tas jau nav nekas akadēmisks. Negribas arī, lai tas pārvēršas par repertuāra vienību. Kaut kādā ziņā tas koncerts ir unikāls,» domīgi saka Keišs, bet Jēkabs Nīmanis sarunai pieliek punktu: «Lai arī šīs dziesmas joprojām lūdz izpildīt visdažādākajos pasākumos, negribētos šo koncertu spēlēt pārāk bieži. Lai nezūd uzticēšanās un vienreizīguma sajūta.»
Izrāde
Dziesmas par mīlestību
12.XII plkst.19 JRT Lielajā zālē