jūlijam. Visvairāk koru ir no Latvijas - 102, savukārt ārvalstu vidū rekordiste ir Ķīna, kuru olimpiādē pārstāvēs 83 kori. Kā norāda kora olimpiāžu iedibinātāju un rīkotāju, Vācijas kultūras organizācijas Interkultur prezidents Ginters Tīčs, «Pasaules koru olimpiāde 2014 ļaus popularizēt gan kora dziedāšanu, gan Latvijas kora dziedāšanas tradīcijas pasaulē. Svarīgi ir tas, ka 70% olimpiādes dalībnieku ir vidēji 27 gadus veci jaunieši. Jaunie ļaudis, aizbraucot mājās, varēs stāstīt saviem draugiem un paziņām ne tikai par dziedāšanu, bet arī par Latviju un Rīgu».
Koru olimpiādes notikumu saraksts ir tik blīvs, ka pat pie vislabākās gribas uz visu nevarēs paspēt. Lai sajustu olimpiādes gaisotni, jāapmeklē vismaz viens koru konkurss, koncerts un meistarklase, iesaka Pasaules koru olimpiādes 2014 mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags. Viņš uzsvēra, ka «koru konkursos varēs redzēt to, cik dažāda vokālā izpratne par kora dziedāšanu ir atšķirīgās pasaules vietās». Parādīt visas pasaules koru dziedāšanas krāšņo daudzveidību arī ir kora olimpiāžu galvenais mērķis. Koru olimpiāžu tradīcija sākta 2000. gadā Austrijā Lincā, un tā notiek reizi divos gados, katrreiz citā valstī.
«8. Pasaules koru olimpiāde būs īpaša tieši ar to, ka tā notiks Latvijā, kur kora dziedāšanai ir ļoti liela nozīme,» uzsvēra otrs olimpiādes mākslinieciskais vadītājs Kristians Jungrens. Dziedot dažādās valodās, kori demonstrēs atšķirīgas dziedāšanas tradīcijas no klasiskās dziedāšanas līdz folkloriskajai, džeza un gospeļdziedāšanai. «Katram ir sava balss, kas padara koru spēles tik interesantas,» uzskata K. Jungrens. Olimpiādē notiks konkursi, draudzības koncerti, kā arī atzītu mūziķu meistarklases un divi īpaši zvaigžņu koncerti Arēnā Rīga. Solo koncertus sniegs pasaulslavenās vokālās grupas - The Real Group no Zviedrijas un britu The King's Singers. Zvaigžņu statusā uzstāsies arī amerikāņu Voices of Unity, Decor Close Harmony no Nīderlandes, kā arī mūsu Latvian Voices un pagājušo Dziesmu svētku koru konkursa galvenās balvas laureāts, Kultūras akadēmijas koris Sola. Gaidāmi pasaulē pazīstamo kormūzikas komponistu Mortena Lauridsena un Ērika Ešenvalda darbu pirmatskaņojumi, Baltijas apvienotā zēnu kora koncerts. Vairāk nekā 30 draudzības koncertu notiks Rīgas centra parku brīvdabas skatuvēs un arī Siguldā, Jūrmalā, Dobelē, Pūrē un Salaspilī. Protams, būs dalībnieku gājiens, ko varēs vērot otrdienas, 15. jūlija, pēcpusdienā. Īpašs piedzīvojums dziedātājiem un klausītājiem solās būt Lielkoncerts, kas Mežaparka estrādē 13. jūlijā plkst. 21 pulcēs 15 000 dziedātāju. Tajā uzstāsies arī Japānas bundzinieku grupa, profesionālais pūtēju orķestris Rīga, postfolkloras grupa Iļģi, dūdu un bungu grupa Auļi, koklētāja Laima Jansone, komponists Mārtiņš Brauns un citi spilgti mūziķi.
Kori sacentīsies 29 kategorijās gan akadēmiskajā kora dziedāšanā, gan garīgajā mūzikā, kā arī džezā, popmūzikā, spiričuelu un gospeļu mūzikas dziedāšanā, arī šovos ar kustību. Visus konkursus vērtēs kompetenta žūrija, kurā strādās 80 ievērojami mūzikas profesionāļi. Uzvarētāji saņems Pasaules koru olimpiādes īpašās balvas un piemiņas medaļas.
Olimpiādes laikā Rīgā kārtējā sanāksmē pulcēsies Pasaules Koru padome, kuru veido gandrīz simt pārstāvju no 80 valstīm, lai apspriestu būtiskākos nozares jautājumus un koru kultūras attīstības tendences dažādās valstīs.
Gatavošanos Pasaules koru olimpiādei Rīga sāka 2010. gadā. Dalībnieku skaita un vēriena ziņā tas būs gan lielākais Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikums, gan ļaus Rīgai uz divām nedēļām kļūt par pasaules kora mūzikas galvaspilsētu. Tik daudz dalībnieku līdz šim nav bijis ne olimpiādē ASV, ne Ķīnā, ne Eiropas valstīs. Olimpiādes atklāšanā, ko Arēnā Rīga šovakar (9. jūlijā) plkst. 20 ieskandinās no Nīderlandes atvestais olimpiādes simbols pustonnu smagais Miera zvans, pirmatskaņojumu piedzīvos arī jaunā ceremoniālā mūzika, ko sacerējis Zigmars Liepiņš. Ceremoniālā mūzika, kuru atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, tiks izmantota arī visās turpmākajās olimpiādēs.