Valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) budžetu uzteica kā sociālās un nacionālās drošības budžetu, kas izstrādāts, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu ieguvējs. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti teju 7,3 miljardi, bet izdevumi - 7,5 miljardi eiro, un, salīdzinot ar šo gadu, izdevumi būs par 283,3 miljoniem eiro lielāki. Saglabājas budžeta deficīts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Saeimas opozīcijas deputāti budžeta virzību kritizē. Inguna Sudraba (NSL) norādīja, ka Saeima padarīta par tehnisku valdības apstiprināta budžeta atbalstītāju ar uzdevumu tikai nobalsot par vai pret. To apliecina fakts, ka priekšlikumu iesniegšanai dots īss laiks un diskusiju iespējas samazinātas līdz minimumam. «Saeimai nav tikai ar balsojumu jāakceptē izpildvaras - valdības - apstiprinātais budžeta projekts, bet gan jādiskutē par iesniegtajiem priekšlikumiem un pavadošajiem likumprojektiem. Valsts budžets nav tehnisks dokuments, kaut ko neizsakošu skaitļu rinda,» uzsvēra I. Sudraba. Par budžeta projekta paātrinātu virzīšanu kritiski izteicās arī citi opozicionāri. Tostarp Mārtiņš Bondars (LRA) klāstīja, ka nepietiekama uzmanība veltīta reģionu problēmām un nav domāts par mazo lauku uzņēmumu darba atvieglošanu. Savukārt Saskaņas deputāti pārmeta nepietiekamus nevienlīdzības mazināšanas pasākumus, viņuprāt, jāievieš nodokļu progresivitāte atkarībā no personas ienākumiem.
Budžeta izskatīšana galīgajā lasījumā paredzēta 17. decembrī ārkārtas sēdē, kas ir pēdējais brīdis pirms Saeimas sesiju pārtraukuma, lai budžetu pagūtu apstiprināt vēl šogad.