Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace Dienai norāda, ka jau tagad bankas daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs izpilda lielu daļu nosacījumu, ko EP iestrādājusi direktīvā: «Pēdējo triju gadu laikā pēc banku grūtībām dažās valstīs kopējā ES politika ir bijusi vērsta uz stingrāku banku uzraudzību, jaunā direktīva, kas pamatā vērsta uz kredītņēmēju interešu aizstāvību, loģiski iekļaujas šajā kopējā regulējuma tendencē.»
Pagaidām direktīva vēl nav ieviesta un Eiropas līmenī notiek sarunas, kā to reāli izdarīt. EP deputāts Krišjānis Kariņš uzsver, ka daudzi ir ieinteresēti pēc iespējas ātrāk pabeigt darbu, lai direktīvu varētu piemērot. «Domājams, ka šajā rudenī par to tiks nobalsots un divu gadu laikā direktīva stāsies spēkā,» norāda K. Kariņš. Pēc balsojuma katra valsts varēs izlemt, kurus no direktīvā izvirzītajiem nosacījumiem piemērot. Noteikumos ir tikai viena prasība, kas obligāti jāpārņem visām dalībvalstīm, - par pirmslīguma informācijas sniegšanu. Piemērot direktīvu Latvijas likumdošanai vajadzēs Ekonomikas ministrijai (EM).
Kredīti dārgāki
Kaut gan banku pārstāvji par hipotekāro kredītu sadārdzināšanos pēc direktīvas ieviešanas runā izvairīgi, šādu varbūtību Dienai apstiprina gan LKA, gan arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Komisijas pārstāve Laima Auza stāsta, ka direktīva paredz arī tādas prasības, kas Latvijai būtu jaunums, un to ievērošana, «iespējams, varētu atspoguļoties arī jaunizsniegto hipotekāro kredītu cenā, jo kreditoriem būs jāierēķina jauni riski, piemēram, atteikšanās no noslēgta līguma vai pirmstermiņa saistību izpilde». Līdzīgu iespēju pieļauj arī B. Melnace, paskaidrojot, ka «bankām varētu rasties bažas, jo tie ir papildu pienākumi».
Pašas bankas par kredītu sadārdzināšanos runāt izvairās, norādot, ka vērtēt, kāda būs direktīvas ietekme, ir pāragri, jo tā vēl nav pieņemta.
Septiņas dienas
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere pieļauj, ka pēc noteikumu pieņemšanas bankai būs jāievieš dažādas korekcijas hipotekāro kredītu izsniegšanā, bet daudzi punkti jau tiek ievēroti tagad. «Krīze daudzas lietas likusi sakārtot. Jau tagad SEB bankā kredīta ņēmēji tiek informēti par visiem ar hipotekāro kredītu saistītiem riskiem un niansēm. Mēs ar lielu atbildību konsultējam un izvērtējam katru kredīta ņēmēju,» stāsta I. Tetere. Līdzīgi ir arī bankā Citadele, kas sākusi piedāvāt jaunu hipotekārā kredīta veidu. Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Lojāne teic, ka, ņemot šo kredītu, «klientam problemātiskā dzīves situācijā tiek dota iespēja jebkurā līguma darbības laikā dzēst savas kredītsaistības, nododot ieķīlāto nekustamo īpašumu bankai».
Arī Swedbank pēdējos gados klientu apkalpošanas modelis piedzīvojis pārmaiņas. «Runājot ar savu menedžeri par hipotekārā kredīta ņemšanu, tiek detalizēti izrunāta klienta finanšu ikdiena. Klients sarunā ar speciālistu strukturizē un saprot savus reālos izdevumus un ienākumus,» stāsta Swedbank pārstāvis Ivars Svilāns.
Tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati apliecina, ka tik gludi banku sektoram ar klientu informēšanu vis neiet. Centra pārstāve Ilze Žunde teic, ka šogad par hipotekārās kreditēšanas līgumiem saņemts ap 40 iesniegumu. No tiem lielākoties ir pretenzijas, kas saistītas ar līgumsodu un parādu apmēru, problēmām ar papildu vienošanos kredīta atmaksai, kā arī procentu likmju pārskatīšanu.
Arī K. Kariņš uz banku nozari vis pilnīgi optimistiski neraugās: «Nešaubos, ka dažas bankas jau kļuvušas uzmanīgākas, pētot cilvēku maksātspēju, tajā pašā laikā neesmu pārliecināts, vai visas bankas līdz galam mutiski informē par iespējamiem valūtas riskiem, vai stāsta par to, kāda ir procentu likme - fiksēta vai mainīga - un, ja procentu likme ir mainīga, no kā šīs pārmaiņas atkarīgas. Nākotnē tas, kurš būs aizņēmies naudu, gribot negribot būs daudz labāk informēts nekā līdzšinējie kredītņēmēji.» Deputāts īpaši uzsver patērētāju aizsardzību un norāda, ka pēc direktīvas ieviešanas kredītņēmējs septiņu dienu laikā vienpusīgi varēs līgumu lauzt. «Šī norma ir iekļauta, lai novērstu iespēju, ka kāds cilvēks pārgalvīgi nolēmis ņemt kredītu. Svarīgi, lai viņam būtu laiks apdomāties.»
Likums par šauru
Direktīvas izstrādē aktīvi iesaistījās arī EM, tomēr gandarījums par rezultātu ministrijā jūtams nav. Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītāja Linda Duntava Dienai teic, ka ar šo direktīvu visās ES dalībvalstīs vienoti noteikumi nozarē netiks panākti, jo obligāti ieviešams ir tikai viens direktīvas nosacījums. Tas nozīmē, ka arī turpmāk «gan pārrobežu uzņēmējdarbība, gan patērētāju izpratne par savām tiesībām, mainot dzīvesvietas valstī, būs apgrūtināta».
EM, jau piedaloties direktīvas apspriešanā, norādījusi, ka direktīvas projektā iekļauta visai šaura darbības joma. «Direktīva regulē tikai mājokļu kredītus, bet nenodrošina patērētājam aizsardzību gadījumos, kad, piemēram, tiek iegādāta auto stāvvieta vai mazdārziņš, nevis mājoklis,» uzsver L. Duntava.
Tomēr gaidāms, ka jaunā direktīva nākotnē kļūs aktuāla daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem pēdējā laikā atkal palielinās. Piemēram, Citadelē, salīdzinot ar pērno gadu, klientu pieteikumu skaits pēc šiem kredītiem audzis par 36%. «Visticamāk, tas saistīts ar to, ka daļai iedzīvotāju palielinājusies drošības sajūta par ģimenes budžetu ilgtermiņā, kā arī īpašumu piedāvājums tirgū ir kļuvis plašāks nekā iepriekš,» prāto B. Lojāne. Kopumā bankām problemātisko kredītu kļuvis mazāk, un tas tiek skaidrots ar iedzīvotāju piesardzīgumu.