«Es ļoti gribētu, lai attiecības ar Baltijas valstīm uzlabotos, turklāt ne tikai uz papīra, bet arī darbos,» teica D.Medvedevs. Viņš atzina, ka līdz šim attiecības nav bijušas pārāk labas, bet ir pienācis laiks raudzīties nākotnē. «Šobrīd visiem ir smags ekonomiskais laiks, Baltijas valstis ir cietušas jo sāpīgi no šīs krīzes, tas būtu jāņem vērā, mums būtu jābūt laipnākiem, ja pie mums vēršas pēc kādu produktu iepirkšanas,» norādīja Krievijas prezidents. Viņš gan neaizmirsa atgādināt, ka vēstures «uzlaušana» un «acīmredzamu vēstures faktu pārskatīšana» ir ļoti bīstama tendence.
D.Medvedeva izteikumi bija patīkama pārmaiņa pēc tradicionāli nelaipnās Krievijas retorikas attiecībā uz Baltijas valstīm, tomēr Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds uzskata, ka nav pamata gaidīt īpašas pārmaiņas Krievijas attieksmē. «Latvijai un Krievijai joprojām ir diezgan būtiskas domstarpības vairākos jautājumos, piemēram, par vēsturi, krievvalodīgo stāvokli.»
Krievijas prezidents pavēstīja, ka Maskava arī turpmāk plāno atbalstīt krievu presi ārzemēs, bet neuzskata to par iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Pēc viņa domām, visas valstis ir ieinteresētas savas «valodas telpas» saglabāšanā.
A.Sprūds secina, ka Krievija arvien vairāk cenšas izmantot savu «maigo varu» Latvijā. Viņš ievērojis, ka attiecībās ar kaimiņvalstīm Krievija vairāk sākusi izmantot Teodora Rūzvelta sludināto reālpolitikas principu «runā maigi, bet nēsā līdzi lielu rungu». Pēc politologa domām, Krievijas retorika vairs nav tik asa, tomēr runga nekur nav pazudusi.