Īstie Krievijas saimnieki
Iepriekšējos gados radikāļi nebija saņēmuši Maskavas vadības atļauju rīkot tā saucamo Krievu maršu, bet, neskatoties uz to, galēji labējo kustību biedri pulcējās uz mītiņu, kuru gan ātri vien izgaiņāja miliči. Tomēr šogad tradīcija tika lauzta, jo Krievijas galvaspilsētas varas iestādes pēkšņi uzskatīja par vajadzīgu ļaut šīm organizācijām publiski izteikties. Arī Sanktpēterburgas un Novosibirskas pilsētu vadītāji atļāva līdzīgus gājienus.
Maskavas nomalē notikušajā gājienā piedalījās aptuveni 5500 dalībnieku, vairākums no tiem pārstāvēja tādas pazīstamas nacionālistu organizācijas kā Kustība pret nelegālo imigrāciju un Slāvu spēks. «Krievija - krieviem!» un «Maskava - maskaviešiem!» - vēstīja dalībnieku plakāti. Zem lielām kapucēm un maskām paslēpušies pusaudži demonstrēja nacistu sveicienu un sauca - «Slava Krievijai!», «Ilgu mūžu Krievijai!» un «Krievija, uz priekšu!». Ar pēdējo nereti savas uzrunas noslēguši Krievijas līderi.
«Imigranti spļauj mums sejā. Man tas ir pieriebies,» aģentūrai Reuters savu dalību pasākumā skaidroja pensionārs Anatolijs Krovtovs. Savukārt kustības Slāvu apvienība līderis Dmitrijs Djomuškins sacīja, ka gājiens rīkots, lai parādītu, ka «Krievijā nepastāv tikai azerbaidžāņu vai armēņu organizācijas». «Mēs aicinām visus vienkāršos krievus pievienoties un parādīt, ka viņi ir šeit, ka viņi eksistē un ir patiesie šīs zemes saimnieki,» paziņoja D. Djomuškins.
Nezina, ko atzīmē
Antirasisma organizācijas vēsta, ka šī bijusi lielākā galēji labējo demonstrācija Maskavā piecu gadu laikā. Satraukumu par šādiem pasākumiem paudušas arī amatpersonas. «Ir nepieciešams nodrošināt vārda brīvību, bet es nedomāju, ka šādas akcijas nāk par labu,» domā Krievijas Federālā migrācijas dienesta priekšnieks Konstantīns Romodanovskis. «Kādas idejas viņi pauž? Pret ko viņi protestē? Pret fašisma sagrāvēju mazbērniem?»
Pēdējos gados Krievijā iebraukuši tūkstošiem cilvēku, galvenokārt no Centrālāzijas valstīm, lai meklētu darbu. Aptaujas liecina, ka vairākumam krievu iebraucēji nepatīk, tādēļ aizvien lielāku atbalstu gūst galēji labējas idejas, ik gadu Krievijā pieaug ksenofobisku noziegumu skaits.
Nacionālisti savu ideju izplatīšanai izmanto arī Kremļa pirms sešiem gadiem iedibināto Tautas vienotības dienu, ar kuru nomainīja 1917. gada oktobra revolūcijas atzīmēšanu 7. novembrī. Par svētku datumu izvēlējās 4. novembri, dienu, kad 1612. gadā krievu karaspēks esot atbrīvojis Maskavu no poļiem. Tomēr tikai 10% Krievijas iedzīvotāju zina, kas šajā datumā tiek atzīmēts.