Krievija solījusi iemaksāt 10 miljardu dolāru (5,3 miljardi latu) Starptautiskā Valūtas fonda paspārnē esošajā fondā, kas paredzēts, lai palīdzētu parādos nonākušajām eirozonas dalībvalstīm. Nepieciešamības gadījumā krievi esot gatavi aizdot vēl tikpat daudz.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs sacīja, ka Maskava iesaistīsies eirozonas glābšanā, jo Krievijai ir ekonomiskās intereses ES un 41% valūtas rezervju ir denominētas eiro.
ES prezidents Hermans van Rompejs sacīja, ka eirozonas problēmas ir svarīgas, tomēr ne mazāk nozīmīga esot situācija Krievijā. «Mēs esam nobažījušies par pārkāpumiem un krāpšanos [parlamenta vēlēšanās], par ko ziņo novērotāji un daļa Krievijas sabiedrības,» sacīja H. van Rompejs. «Mēs esam nobažījušies par protestētāju aizturēšanu.»
Pēc samita notikušajā preses konferencē, atbildot uz jautājumu, kā vērtē Eiroparlamenta negatīvo novērtējumu vēlēšanām Krievijā, D. Medvedevs skarbi sacīja: «Tās ir mūsu vēlēšanas, Eiroparlamentam ar tām nav nekāda sakara.»
Viņš sacīja, ka ne tikai Krievijai, bet arī ES esot problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu. «Virknē ES dalībvalstu ir problēmas ar krievvalodīgo pilsoņu cilvēktiesību ievērošanu,» paziņoja D. Medvedevs.
Viņš arī uzsvēra, ka dažās ES dalībvalstīs esot novērojama ksenofobija, ekstrēmisms un neonacisms. «Arī uz to nedrīkst pievērt acis, arī ar to vajag cīnīties,» tēvišķi noteica Krievijas prezidents.