Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča padzīšana nav nesusi patīkamas vēstis Krimai, kas jau agrāk draudējusi atdalīties no Ukrainas, ja pie varas nāks opozīcija. Neapmierinātība ar varas maiņu izsaukusi protestus arī citos austrumu un dienvidu apgabalos, kurus pārsvarā apdzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji. Ukrainas parlaments brīdinājis par «bīstamām separātisma pazīmēm», un prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs šo jautājumu otrdien pārsprieda ar Ukrainas drošības spēkiem.
V. Janukoviča gāšana sagādājusi galvassāpes Krievijai, kas saskata apdraudējumu krievvalodīgajiem Ukrainā. Ierodoties Krimā, kur atrodas arī krievu Melnās jūras flotes bāze, Krievijas Valsts domes delegācijas vadītājs Leonīds Sluckijs solīja nepamest «brāļus». Komunistiskās partijas līderis Genadijs Zjuganovs izcēlās ar spilgtiem izteikumiem un krīzi Ukrainā nosauca par politisko Černobiļu, ziņoja NEWSru.com. Līdztekus Krievija otrdien nekavējās uzsvērt, ka nejaucoties un nejaukšoties Ukrainas lietās, aicinot arī rietumvalstis to nedarīt.
Krievijas solījumi paātrināt pasu piešķiršanas procesu Ukrainas medijiem atgādinājuši notikumus Gruzijā. Maskava masveidā piešķīra pases Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem, taču pēc tam - 2008. gada augustā - iebruka Gruzijā, pamatojot to ar augsto Krievijas pilsoņu skaitu šajos reģionos, un pēc tam atzina reģionus par neatkarīgām valstīm.
Ziņas par separātismu valsts austrumos uzjundījušas diskusijas par teritoriālās vienotības saglabāšanu. «Lai kas Ukrainā notiktu, mums jāpaliek vienotiem. Mēs esam viena tauta un viena valsts,» laikrakstam Diena sacīja Oļa Kotoviča no Ukrainas austrumiem. «Krimā procentuāli ir augsts krievu tautības iedzīvotāju skaits. Taču, ja viņi vēlas dzīvot Krievijā, viņiem vajadzētu sakravāt mantas un braukt prom!»
Tikmēr jaunās valdības veidošana atlikta līdz ceturtdienai. Parlaments aicinājis bēguļojošo V. Janukoviču tiesāt Hāgas Starptautiskajā krimināltiesā par protestētāju «masu slepkavībām».