Nenopērc slapju
Lai no malkas dabūtu maksimālo labumu, tai jābūt kārtīgi izžāvētai. Par kvalitatīvu var uzskatīt malku, kas glabāta vējiem pieejamā šķūnītī vai nojumē vismaz gadu. Pieļaujamais mitruma daudzums labi izžāvētā malkā ir 20%. Kā parasts pircējs var zināt, vai atvesta sausa vai tomēr pārāk mitra malka? «Uz aci» noteikt malkas kvalitāti nav viegli. Un tomēr dažas atšķirības ir: sausa malka ir vieglāka, gaišākā tonī, piesitot pagales vienu otrai, tās skan.
Ja malka atvesta lietainā dienā, pasūtītājs īsti negrib ticēt kvalitātei. Ja pēc svara pagales šķiet vieglas, ļoti iespējams, ka slapja ir tikai koka virskārta. «Labi izžāvētai malkai īslaicīgs lietus nevar nopietni kaitēt - slapja būs tikai koka virskārta, bet ne visa pagale,» saka malkas eksperts Andris Vītoliņš un turpina, «malku var apvienot ar briketēm - katram kurināmajam savs labums: ar malku var panākt skaistu liesmu, ar labām briketēm - lielāku karstumu. Kvalitatīvas briketes būs risinājums, ja nav paveicies ar sausas malkas iegādi.»
Pagales standartgarums ir 35-40 cm, bet var pasūtīt arī īsākas vai garākas. Protams, izmēriem ir nozīme, jo to nosaka skaldāmās mašīnas iespējas. Ja gribas īpaši īsas pagalītes, nāksies zāģēt vai skaldīt pašam vai arī maksāt dārgāk. Pateicoties tāsīm, bērza pagalītes arī izskatās glīti. «Lai gan, ja malku ber kurināmajā katlā, tad ir vienalga, kā tā izskatās, jo galvenais, lai tā labi degtu,» saka SIA Latvian Timber valdes loceklis Oskars Dārziņš. Bērza malka ir pieprasīta Skandināvijas valstīs un Eiropā, kur to izmanto kamīnu kurināšanā.
Alternatīvas
Mēdz jau teikt, ka malkas apkure nav moderns risinājums. Apkures veida izvēle vai sistēmas pilnīga nomaiņa ir ļoti atbildīgs solis. Galarezultāts summējas no uzstādīšanas izmaksām, kurās ietilpst gan iekārtas un nepieciešamie papildmateriāli, gan arī ieguldītais darbs, un no vēlākajām ekspluatācijas izmaksām par apkopi, remontu un kurināmo. Protams, jāņem vērā arī apkures sistēmas iekārtu izmēri, jo tiem jāatvēl lielāka vai mazāka telpa.
Visvienkāršāk un visātrāk uzstādāmais apkures veids ir elektroapkure. To var uzstādīt gan vienā telpā, gan arī visā mājā. Ar speciālu termoregulatoru palīdzību iespējams regulēt temperatūru un laiku, kad automātiski tiek uzsākta vai pārtraukta telpu apsilde. Elektroapkures risinājumi var būt dažādi - iebūvētas sistēmas grīdās, sienās vai griestos, radiatori, kamīni, kā arī lokāli risinājumi - karstā gaisa pūtēji, infrasarkanie sildītāji, eļļas radiatori. Vislielākais trūkums šādai apkures sistēmai ir «kurināmā», t. i., elektrības nebūt ne zemā cena. Var rasties arī neprognozēti pārtraukumi elektrības piegādē, ja, piemēram, vētras laikā tiek sarauti vadi.
Gāzes apkuri var izvēlēties gadījumos, ja tuvumā atrodas gāzes vads. Ja pieslēgumam jābūvē garš posms, izmaksas būs ļoti augstas. Iekārtu izmaksas ir plašā amplitūdā, bet - jo katls modernāks un jaudīgāks, jo plašākas automatizācijas un regulēšanas iespējas. «Tīrāka par dabasgāzi ir elektrība un siltumsūknis,» saka a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris un uzsver, «koksnei ir augstāki oglekļa dioksīda izmeši un rodas blakusprodukts - pelni.» Galvenais trūkums - kurināmā izmaksas, kurām ir tendence visu laiku paaugstināties. «Neesam pats lētākais kurināmais, jo koksne ir lētāka, bet komforts un ērtība ir tie kritēriji, kam patērētājs dod priekšroku,» apgalvo V. Makaris.
Visekoloģiskākais un ekonomiskākais apkures veids ir saules kolektori, kuri kā kurināmo izmanto saules gaismu, bet kolektoru ierīkošanas izmaksas ir ļoti augstas. Latvijas klimatiskajos apstākļos ar saules kolektoriem nodrošināt pilnvērtīgu apkuri ir praktiski neiespējami, tāpēc tos vajag kombinēt ar citiem apkures veidiem.
Ekoloģisks ekspluatācijā ir zemes siltumsūknis, bet tā ierīkošanai nepieciešams salīdzinoši liels gruntsgabals (divas, trīs reizes lielāks nekā apsildāmā platība). Galvenais trūkums šādai apkures iekārtai ir lielas investīcijas tā ierīkošanai.