Tas skolas direktoram Jānim Beķerim ļautu cerēt arī uz lielāku mācītiesgribētāju pieplūdumu. Tuvākajos piecos gados profesionālajā izglītībā gaidāmas vērienīgas pārmaiņas - plānota ne tikai daudzu arodskolu modernizācija, bet arī visu skolu nodošana pašvaldībām, taču šajā procesā sākušās jau pirmās grūtības.
65 miljoni
«Sistēma ir jāreformē. Ir daudz nolaistu lietu,» nenoliedz Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne, kurai ir iespaids, ka iepriekšējos gados profesionālā izglītība bijusi atstāta novārtā. Tas novedis līdz situācijai, ka netālu ir arodskolas, kas piedāvā apgūt ļoti līdzīgas programmas, un demogrāfiskās lejupslīdes dēļ skolas vairs nevar piepildīt. Daudzas arodskolas ir milzīgas, un to uzturēšanas izmaksas valstij ir liels slogs, turklāt daudzu skolu aprīkojums jau savu laiku nokalpojis.
No amatpersonu izteikumiem var secināt, ka pārmaiņas arodizglītībā dalāmas trīs daļās - skolu tīkla sakārtošana, arodskolu modernizācija, kā arī visu skolu nodošana pašvaldībām. Runājot par arodskolu skaitu, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) min, ka to varētu samazināt no 59 uz 38. Tas gan nenozīmē, ka trešdaļu arodskolu slēgtu, jo IZM plāns paredz vairāku skolu apvienošanu un spēcīgāko arodskolu filiāļu veidošanu. Kopumā arodskolas tiktu iedalītas trijās grupās - kompetenču centros, kuros koncentrētu lielāko arodizglītības potenciālu, arodskolās ar noteiktu specializāciju un skolās pamatiemaņu apgūšanai. Perspektīvākajās plānots ieguldīt 65 miljonus latu no ES naudas, kas paredzēta gan skolu, gan to dienesta viesnīcu modernizācijai. Vēl papildus ES nauda arī paredzēta, lai veidotu integrētās izglītības iestādes - arodskolas apvienotu ar pamatskolām vai vidusskolām.
Profesionālās izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēde Silva Ozoliņa stāsta, ka skolās gaidāmās pārmaiņas uztver dažādi atkarībā no tā, cik gaišās krāsās rādās pašas skolas nākotne. S. Ozoliņa, kuras vadītā Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola kļūs par bāzi vienam no kompetences centriem, IZM plānus vērtē pozitīvi, norādot, ka skolām jābūt spēcīgām un labi nodrošinātām, ko ES nauda arī palīdzēšot izveidot. Gan Jaungulbenes arodvidusskolas direktore Valentīna Jermaševiča, gan J. Beķeris ir vienisprātis - skolu modernizācija palīdzēs piesaistīt vairāk cilvēku profesijas apguvei.
Pašvaldība nožēlo
IZM plāno līdz 2015. gadam visas arodskolas nodot pašvaldībām. Pašlaik gan tās pārņemt grasoties trīs pašvaldības, apmēram 10 paudušas, ka to darītu labprāt. Pārējās gaida, kad valsts tajās «sainvestēs» naudu, norāda IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP). Viens no celmlaužiem ir Ilūkstes novads, kas pārņems Bebrenes profesionālo vidusskolu, lai to apvienotu ar tuvējo vidusskolu. Ilūkstes mērs Stefans Rāzna (ZZS) stāsta, ka tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt skolu, jo tā nav iekļauta atbalstāmo arodskolu sarakstā un vairs netiek attīstīta. S. Rāzna tic, ka arodizglītībai ir nākotne, taču «jāuztrāpa uz pareizajām profesijām», kas valstij būs vajadzīgas.
Arī Talsu novads piekrita pārņemt tās teritorijā esošo Laidzes profesionālo vidusskolu, taču no novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēža Andra Dedža (JL) teiktā izriet - pašvaldība to nožēlo. Proti, IZM neesot skaidri pateikusi, ka tādā gadījumā skolai nav iespējas pretendēt uz ES naudas saņemšanu, kā vēlāk izrādījies. Tā kā skolas uzturēšana esot pārāk liels slogs uz pašvaldības pleciem, turklāt bez ES naudas tā nevarēs konkurēt ar modernizētajām arodskolām, novada vadība mēģināšot vienoties ar Ventspils profesionālo vidusskolu par skolas pievienošanu tai.
Šis gadījums signalizē - IZM iecere nodot arodskolas var neīstenoties tik gludi, kā cerēts. Vēl uzskatāmāks piemērs ir Mālpils profesionālā vidusskola, kuru dibināja Rīgas rajons, taču pēc novadu reformas, kad skolu pārņēma pašvaldība, tā nonāca sprukās - novadam nav naudas skolas uzturēšanai un tās nākotne ir neskaidra. Mālpils skola ir nesakārtotās sistēmas ķīlniece, jo pašlaik uz profesionālo izglītību nav attiecināti starppašvaldību norēķini, līdz ar to skola jāuztur vienam novadam, lai arī tur mācās bērni no 46 pašvaldībām. Vai līdz 2015. gadam Mālpils situācija neatkārtosies arī citur? M. Gruškevics šādu prognozi atsakās izdarīt, vien norāda: «Ja būs problēmas, mēs tās risināsim.»
O. Kokāne pieļauj, ka tas pašvaldības var padarīt piesardzīgas. Kopumā tās gatavas arodskolas pārņemt, bet ar nosacījumiem. Svarīgas ir IZM solītās investīcijas, taču ar to nepietikšot - nepieciešams arī valsts finansējums skolu uzturēšanai tuvākajiem 2-3 gadiem pēc to pārņemšanas. IZM to vairs nesola. M. Gruškevics norāda: pašvaldības, kas pārņems arodskolas, var būt drošas tikai par finansējumu šim gadam, pēc tam uzturēšana būšot jāsedz pašām, kas «nekārdina pašvaldības». Tomēr uzturēšanas izdevumi neesot tik lieli, turklāt situāciju atvieglošot starppašvaldību norēķinu attiecināšana arī uz profesionālo izglītību.