Juris Laizāns
Vai esat apmierināti ar bezvārtu neizšķirtu pret čempionu?
Protams, ka devāmies laukumā ar domu par uzvaru. Neguvām vārtus. Momentu nebija daudz. Bija arī grūti tos izveidot, ja pretinieks tik izteikti spēlē no aizsardzības. Centāmies uzlauzt viņu aizsardzību, bet neizdevās. Vienmēr ir ļoti grūti, kad jāspēlē pret tādu aizsardzību.
Vai bijāt gaidījuši aktīvāku spēli no pretiniekiem?
Noteikti. Ja viņi šosezon vēl grib par kaut ko pacīnīties, domāju, viņiem bija jābūt tiem, kas uzņemas iniciatīvu un kas drošāk dodas uzbrukumā. Nezinu, kādi viņiem šogad ir mērķi palikuši.
Kāpēc tomēr neizdevās pārspēt pretinieku vārtsargu?
Bija grūti izveidot kaut kādas vārtu gūšanas iespējas, jo viņiem gandrīz desmit vīru stāvēja uz 16 metru atzīmes - nebija vietas, kur kaut ko izspēlēt. Dažus momentus gan izveidojām, bet laikam jau mūsu pašreizējā meistarība vēl ir tāda, ka ar diviem trim momentiem nepietiek. Jāizveido kādas četras piecas vārtu gūšanas iespējas, lai gūtu vismaz vienus vārtus.
Trešo spēli pēc kārtas nespējat gūt vārtus. Vai ir vērts satraukties?
Satraukties vajadzētu tad, ja mēs nespētu izveidot momentus. Šoreiz tā nebija problēma, tikai nepratām tās dažas, kas bija, realizēt. Taču tā nav traģēdija, to var labot. Domāju, ka nākamajās spēlēs jau atgūsim vārtu garšu.
Vai sirds nesāka sisties straujāk, kad Andrejs Kovaļovs otrā puslaika kompensācijas laikā skrēja pretī tukšiem Skonto vārtiem?
Nē, es redzēju, ka viņam pakaļ skrien [Ruslans - aut.] Mingazovs, un es zinu, cik ātri viņš skrien... Man pat nebija šaubu, ka Ruslans pagūs pirmais un izsitīs bumbu.
Apsveicu ar atgriešanos valstsvienības rindās! Vai gaidīji tādu pavērsienu?
Vēl jau nav par ko priecāties. Esmu tikai iekļuvis kandidātu sarakstā, nevis izkarojis vietu sastāvā. Pat treniņos vēl neesmu piedalījies, viss kaut kas vēl var gadīties, piemēram, kāds savainojums...
Bet izlases kreklu gribas atkal uzvilkt mugurā?
Nosauc man spēlētāju, kurš to nevēlas! Protams, ka gribu.