Turpat blakus fotogrāfijā arī viņi paši, pagājušā gadsimta 30.gados izveidojusies spēcīgā Rēzeknes mākslinieku kopa, centrā tās iedvesmotājs un vadītājs, ar vīrišķīgu harismu apveltītais dēkainis Francisks Varslavāns beretē un biksēs līdz ceļgaliem, kas šokēja toreizējo Rēzeknes sabiedrību, blakus tikpat jauni un skaisti pārējie mākslinieki, kurus apvienoja gan saknes Latgalē, gan mīlestība uz šo romantiski kolorīto un sirsnīgo novadu. Tas ir tikai neliels ieskats profesora Pētera Zeiles apjomīgajā, vairāk nekā 300 lappušu biezajā monogrāfijā _Latgales glezniecība_. No Vilhelma Purvīša Rēzeknē līdz Latgales glezniecībai, kas pagājušā gada nogalē iznāca Latgales Kultūras centra izdevniecībā Rēzeknē.
Glezniecības metropole
Kā uzsver autors mākslas zinātnieks profesors Pēteris Zeile, pirmoreiz tapis kopskats par Latgales glezniecību, sākot no bagātīgās sakrālās mākslas Latgales baznīcās, no Latgales mākslinieku kopas Rēzeknē XX gs. 20.-30.gados, līdz Osvalda Zvejsalnieka vadītajai Latvijas Mākslinieku savienības Latgales organizācijai, Latgales mākslas namam un jaunajai paaudzei, kas šajos gados pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Latgales filiāli. Nav pārsteigums, ka tieši Rēzekne, pilsēta Latgales sirdī, pagājušā gadsimta 30.gados kļuva par glezniecības metropoli, te veidojās nacionālās atmodas kustība, koncentrējās garīgā un laicīgā inteliģence, skolotāju institūts, komercskola, ģimnāzija. «Rēzeknes skolai raksturīgs savdabīgs kolorīts, to var nosaukt par latgalisko, tas varbūt vairāk radniecīgs Lietuvai, kurai ir sava spēcīga, savdabīga nacionālās glezniecības skola. Arī sakrālās mākslas ietekme ir liela, piemēram, Varslavānam, nav jāmeklē ne Francijas ietekme, nekas, tāpat Arvīdam Eglem, kas te dzīvojis no agras bērnības, ludzānietim Vitālijam Kalvānam, Leonam Tomašickim,» saka O.Zvejsalnieks. Kā piebilst P.Zeile, Latgales gleznotāji pamatā ir reālisti un romantiķi, kas vislabāk un tiešāk atbilst viņu pasaules redzējumam un Latgales izjūtai neatkarīgi no tautības, te iekļaujas gan neparastākā personība Latgales glezniecībā F.Varslavāns, gan spilgtākais V.Purvīša skolas kolorists A.Egle, gan īpatnēji maigais ainavists Arkādijs Naišloss un daudzi citi. Kā uzskata P.Zeile, profesionālās glezniecības sākums Latgalē salīdzinājumā ar pārējo Latviju bijis ļoti novēlots, taču ne mazāk spilgts.
Viena no grāmatas pārsteidzošākajām nodaļām veltīta Vilhelmam Purvītim. Latviešu glezniecības vecmeistaru ar Rēzekni saistījušas ģimenes saites, te viņš ciemojies pie sava tēva un māsas ģimenes, vienlaikus daudz gleznojis plenēros, pirmoreiz ienesdams Latgales ainavas un motīvus latviešu klasiskajā glezniecībā. Viņš kļuva par skolotāju un mudinātāju vairākiem topošajiem Latgales gleznotājiem, kuri beidza V.Purvīša Dabasskatu meistardarbnīcu. P.Zeili īpaši ieinteresējusi līdz šim mazzināmā V.Purvīša darbība Rēzeknē.
Latgales kopdarbs
LMA Latgales filiāles profesors gleznotājs O.Zvejsalnieks, grāmatas idejas autors un menedžeris, stāsta, ka sākumā iecere bijusi nedaudz cita - veidot grāmatu par Latgales mākslas namu Rēzeknē, kurā apkopota lielākā Latgales mākslas kolekcija. Strādājot kopā ar teksta autoru P.Zeili, ideja iegūlusies grāmatas pamatā, paplašinoties ar jaunu saturu - visa novada glezniecību. O.Zvejsalnieks menedžera viltīgumā atzīstas, ka tā ir bijis vieglāk dabūt finansējumu izdošanai - vairāk nekā 10 000 latu, no kuriem lielāko daļu devis KKF un Rēzeknes pilsētas pašvaldība, bet pa savai artaviņai piemetušas arī pārējās Latgales pašvaldības. Dizaina autore ir Preiļu Vēstures un mākslas muzeja darbiniece Silvija Berezovska, kurai šis darbs tapis kā diplomdarbs, beidzot LMA. O.Zvejsalnieks uzteic Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītāja Jāņa Elkšņa un tipogrāfijas Latgales druka kvalitatīvo sniegumu, taču vislielāko ieguldījumu grāmatas tapšanā devis profesors Zeile. «Pēteris Zeile jau mums ir fenomens, to, ko citām tautām izdara zinātniskie institūti, to mums viens pats Zeile, bez štata, bez papildu finansējuma. Viņam ir apbrīnojamas darbspējas un uzņēmība, turklāt viņš visus savus manuskriptus raksta ar roku, bez datora. Tā viņš pieradis, 80 mūža gados uz kaut ko citu pārslēgties ir grūti,» saka O.Zvejsalnieks. Diemžēl finansējuma pieticis tikai 500 eksemplāriem, kas nemaz nav nonākuši veikalos, jo izdalīti skolām un bibliotēkām, tāpēc izdevēji meklē līdzekļus vērtīgā darba papildu metiena izdošanai, taču, kā atzīst P.Zeile, ar lielu entuziasmu un mērķtiecību arī krīzes laikā var panākt daudz.