Jaunākās tendences gan liecina, ka nedeklarētā darba piedāvājums Latvijā strauji samazinās, bet Spānijā un Slovēnijā nedaudz pieaug. Savukārt nedeklarētā darba pieprasījums strauji pieaug Grieķijā, Kiprā un Maltā.
Kopumā aptuveni katrs desmitais eiropietis atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4% atzīst, ka paši saņēmuši nedeklarētu samaksu par darbu. Turklāt katrs trīsdesmitais no darba devēja saņēmis daļēju samaksu skaidrā naudā jeb tā saucamo aplokšņu algu.
60% norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc tie iegādājušies nedeklarētas preces vai pakalpojumus, ir zemāka cena, bet vidēji katrs piektais to dara, lai palīdzētu draugiem. Puse aptaujāto kā galvenos iemeslus nedeklarēta darba strādāšanai min labumus abām pusēm. 21% apgalvo, ka tiem ir grūtības atrast oficiālu darbu, 16% uzskata, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, bet 15% apgalvo, ka tiem nav citu ienākumu.
Sīkāka analīze par krīzes ietekmi uz nedeklarēta darba izplatību liecina, ka saistībā ar darba tirgus samazināšanos kopš 2007. gada palielinājies privātais nedeklarēta darba piedāvājums, savukārt saikne ar pieaugošo nabadzību ir mazāk acīm redzama. Tomēr pētnieki norāda, ka labvēlīgāku attieksmi pret «aplokšņu algām» veicina gan lielāks bezdarbs, gan pieaugošā nabadzība.
Lai risinātu problēmu, ES līmenī plānots izstrādāt Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kuras mērķis būs pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai šo jautājumu risinātu efektīvāk.