No visiem Latvijas politiķiem viņš ir visvairāk ieinteresēts, lai Lisabonas līgums stātos spēkā, jo Latvija iegūtu papildu vietu Eiropas Parlamentā, ko saskaņā ar EP vēlēšanu rezultātiem ieņemtu tieši K.Šadurskis.
Viņš apstiprina, ka būtu gatavs aiziet no Saeimas un kļūt par EP deputātu, jo trīs Pilsoniskās savienības deputāti veidotu labu komandu Strasbūrā.
Lisabonas līgums palielinās EP ietekmi, kā arī palīdzēs aizstāvēt ES intereses pasaulē, jo ES iegūtu savu prezidentu un ārlietu ministru. Aktīvāka «kvalificētā vairākuma» sistēmas izmantošana, kad lēmuma pieņemšanai nebūs vajadzīgs pilnīgi visu dalībvalstu atbalsts, palīdzēs novērst krīzes, ko izraisa kādas valsts centieni savtīgu interešu vārdā izgāzt kopīga lēmuma pieņemšanu.
«Lisabonas līgums Latvijai viennozīmīgi ir izdevīgs. Latvijai ir ļoti svarīgi, lai Eiropa būtu vienota, piemēram, tādos jautājumos kā enerģētika un attiecības ar Krieviju,» uzsver Latvijas Universitātes politoloģe Žaneta Ozoliņa. Latvijai noteikti nebūtu izdevīga Lisabonas līguma izgāšanās, jo tādā gadījumā dažas ES dalībvalstis varētu sākt straujāku integrāciju, bet pārējām tiktu iedalīta otršķirīga loma.
Ž.Ozoliņa atgādina, ka panāktā vienošanās izpilda vēl vienu Latvijai svarīgu prasību: katra dalībvalsts arī turpmāk varēs deleģēt savu komisāru uz Eiropas Komisiju (EK). Līgumā iekļautas arī demokrātiju stiprinošas normas, piemēram, miljons ES pilsoņu varēs aicināt EK izstrādāt jaunu ES likumu.
Eiroskeptiķus varētu mierināt tas, ka līgumā paredzēta procedūra, kā dalībvalsts var izstāties no ES. K.Šadurskis uzskata, ka Lisabonas līgums ir atbilstošs Latvijas interesēm: «Mūsu vieta pie kopējā Eiropas galda no šī līguma noteikti necietīs.»