Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs prezidentu pensija ir robežās starp 40% un 75% no atalgojuma, pildot augstā amata pienākumus. Latvijas prezidenta ikmēneša atalgojums ir 2208 lati jeb kopumā teju 26,5 tūkstoši latu gadā, savukārt Igaunijā tie ir 42,6 tūkstoši, Lietuvā - 60,6 tūkstoši latu, bet Somijā - 112 tūkstoši latu gadā. Tātad arī bijušās valsts galvas pensija kaimiņos ir lielāka. Papildus tam Latvijā un minētajās valstīs bijušajiem prezidentiem tiek nodrošināta dzīvesvieta vai darbavieta, automašīna, apsardze un sekretāra pakalpojumi.
Latvijā likums par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu paredz, ka valsts galvas atalgojumu un reprezentācijas izdevumus nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu. Pēc augstā amata atstāšanas prezidents saņem ikmēneša pensiju 50% apmērā no atalgojuma, lietošanā dzīvokli un automašīnu, kā arī sekretāru. Tāpat četrus gadus eksprezidentam ir iespēja saņemt apsardzes pakalpojumus.
Lietuvā prezidenta pensijas daļa no ikmēneša atalgojuma ir mazāka nekā Latvijā - 40%, savukārt alga ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā Latvijas Valsts prezidentam jeb 5049 lati mēnesī. Papildus pensijai bijušajiem prezidentiem tiek apmaksāts auto un, ja nepieciešams, apsardze. Viņi var lūgt arī mājokli, ko piešķir no valsts.
Pensija, ko saņem Igaunijas bijušie prezidenti, ir 75% no to atalgojuma, kas pašlaik ir 3549 lati mēnesī. Pēc pilnvaru beigām nepieciešamības gadījumā nodrošina dzīvesvietu, par kuru maksā valsts, tiesības algot sekretāru vai asistentu no prezidenta biroja, kā arī tiesības uz auto.
Somijā pirmās valsts amatpersonas ikmēneša atalgojums ir 112 tūkstoši latu, no kuriem pensijā var saņemt līdz 60%. Šāda pensija ir jāpiešķir, ja prezidents amatā ir nostrādājis sešus vai vairāk gadus, t. i., vismaz vienu pilnvaru termiņu. Savukārt par katru nenostrādātu šī termiņa gadu tiek noņemta viena sestā daļa, tomēr šie maksājumi nedrīkst būt mazāki par pusi no pilnās pensijas. Somijā bijušajam prezidentam var tikt piedāvāta rezidence par saprātīgu īres maksu un atsevišķas darbam piemērotas telpas, kā arī transports, apsardze, sekretārs un lietvedības pakalpojumi. Prezidenta atalgojums, dzīvesvietas uzturēšana, pensija netiek aplikta ar nodokļiem, bet no visiem pārējiem saņemtajiem labumiem nodokļi ir jāmaksā.
Kā ziņots, pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš plāno nākt klajā ar piedāvājumu mazināt eksprezidentu privilēģijas. «Es neredzu sev vajadzību, ka mani pēc tam būtu jānodrošina. Tīri no savas personīgās brīvības,» teicis A. Bērziņš. Kritiku par šādu ieceri izteikuši gan eksperti, gan bijušie Valsts prezidenti. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga norāda, ka sociālās garantijas, kas pienākas eksprezidentiem, ir valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausme.
«Tā ir jauno laiku lieta, kas nāk līdz ar pārticību,» norāda ekspolitiķis un jurists Jānis Lagzdiņš. Viņš skaidro, ka, palielinoties bagātībai Eiropā un Amerikā, arī valstu galvas kļuva labāk nodrošinātas. Vēl Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Eiropā neesot bijusi tradīcija eksprezidentiem nodrošināt ko vairāk par pensiju, min J. Lagzdiņš. Vismazākā varbūtība, ka būtu bijusi paredzēta automašīna un apsardze.
Viņš skaidro - sociālais nodrošinājums valsts pirmajām personām lielā mērā saistīts arī ar valsts centralizāciju. Tā autoritārās valstīs, kur nav brīvas preses un tauta nevar iebilst pret vadoņu lēmumiem, valsts galvas nodrošina sev milzīgas sociālās garantijas. Zināma ietekme eksprezidentu nodrošinājumā bijusi arī monarhijām.
90. gadu vidū J. Lagzdiņš kopā ar citiem Saeimas deputātiem strādāja pie likuma par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu. «Mēs tolaik neprognozējām, ka automašīna un dzīvoklis varētu būt klupšanas akmens, bet vairāk domājām par pensiju apmēru,» stāsta politiķis.
Jau ziņots, ka Latvijā sabiedrības neizpratni izraisījis fakts, ka eksprezidentam Valdim Zatleram piešķirtā automašīna pēc amata beigām tika aprīkota īpaši smalki. Patlaban vēl tiek meklēts arī dzīvoklis.