Kāpēc mēs ar jums tiekamies pie uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova?
Man ir ļoti tuvi draugi no čečenu vides. Tas saistīts ar to, ka bērnībā un jaunībā dzīvoju Kirgizstānā. Bet Kirgizstānā tika nometināti padomju režīma izsūtītie čečeni. Kopā augām, mans tuvs draugs, ar kura māsu es draudzējos un pat gribēju precēt, bija mana tagadējā drauga Bislana tēvocis. Tās ir saites, kuras ir uz mūžu, lai kur mēs dzīvotu. Mūsu bankām bija arī ļoti labi klienti čečeni. Zināt, kas viņiem ir raksturīgs? Ar viņiem var neparakstīt papīrus. Ja viņi pateica, ka tā būs, tad tā būs.
Kāds ir jūsu ierašanās Latvijā mērķis, kādēļ mēs šeit redzam jūs, nevis jūsu dēlu?
Mans dēls nevar atbraukt, jo, tiklīdz sākās šis stāsts, viņš pats nodeva savu pasi Londonas policijā. Apliecinot, ka viņš neslēpjas, bet atrodas uzraudzībā, lai nebūtu nekādu apvainojumu. Londonā dzīvo viņa ģimene, mācās bērni un viņš tur pastāvīgi uzturas. Man kā ģimenes galvai ir pienākums aizsargāt savu ģimeni no tiem apvainojumiem, kuri tikuši adresēti manam dēlam. Es to tā vienkārši nevaru atstāt.
Latvijas krājbankas (LK) noguldītāji ir satraukti, ka nauda no bankas ir pazudusi, izdarot tādus naudas pārvedumus, kuri nav likumīgi.
Bankas organisms ir uzbūvēts tā, ka bez pēdām izzagt no tās naudu - vēl jo vairāk summas, kas tika sauktas, ir nereāli. Varu pateikt, no kā tas sākās, jo tika veikti noteikti soļi, kurus var vērtēt kā prudenciālo prasību pārkāpumu. 2008. gada krīzes fonā, kad bija cietusi visas banku sistēmas likviditāte un arī LK, vienlaikus notika procesi, kas ir saistīti ar lielu sistēmveidojošu uzņēmumu darbību, piemēram, airBaltic. Kompānija airBaltic tolaik atradās ļoti intensīvas - pareizāk gan būtu teikt ekstensīvas - attīstības posmā. Uz līzinga tika pirktas lidmašīnas, tika palielināts personāls, airBaltic apguva jaunus maršrutus. Vienlaikus kompānija līdz zināmai pakāpei darbojās kā diskaunters. Proti, lai piesaistītu pasažieru plūsmu, biļetes tika tirgotas ārkārtīgi lēti, kas radīja operacionālus zaudējumus. Mēs to sapratām, jo pie mums vērsās ar piedāvājumiem kreditēt šo kompāniju. Cik es to zinu, mēs neizrādījām īpašu entuziasmu tūlīt kreditēt. Taču tajā laikā Latvijā tolaik pietiekami autoritatīvu cilvēku darbību rezultātā mēs bijām spiesti sākt airBaltic kreditēšanu, jo bažījāmies, ka no bankas tiks izņemti nozīmīga apjoma depozīti, kas krīzes laikā nebūtu labi. Turklāt kredīta apjoma summa nemitīgi auga, jo vajadzēja kompensēt operacionālos zaudējumus, vajadzēja fondēt kompānijas attīstību. Mēs atdūrāmies pret normatīvu, kas ierobežoja apjomu vienam aizņēmējam. Turklāt regulators, saprotot, ka mēs finansējam aizņēmēju, kura finansiālais stāvoklis nav sevišķi labs, bankai lika izveidot papildu rezerves. Bet tas nozīmē vēl vairāk samazināt bankas kapitālu, kas draudēja ar to, ka mēs nokristu līdz līmenim, kad tiek pārkāpts kapitāla pietiekamības normatīvs. Vērsāmies pie regulatora, lai uz mums attiecina īpašu politiku, ņemot vērā mūsu bankas attiecības ar tādu sistēmveidojušu aizņēmēju, kāds ir airBaltic. Taču sapratni neradām. Vēl vairāk, mums pateica, ja turpināsim vēl vairāk kreditēt airBaltic, bankas darbībai tiks uzlikti ierobežojumi. Rezultātā bijām spiesti airBaltic finansēt no cita avota, bet ar bankas naudu. Tas ir - mēs veicām fiduciāros darījumus, kuri galarezultātā atgriezās airBaltic bilancē, bet no citiem avotiem, citiem aizņēmējiem. Ārpusbankas aizdevējiem, bet tā bija bankas nauda. Lūk, šo naudu tagad uzskata par izvestu no bankus. Tika palielinātas banku pamatkapitāla prasības, un mēs pēc šādas pašas shēmas palielinājām arī bankas kapitālu, lai mums būtu iespēja ievērot normatīvus.
Vai tad šādi darījumi, kurus jūs minat, ir atļauti likumdošanā?
Dažādās valstīs ir dažāda likumdošana. Šveicē fiduciārie darījumi nav nekas nosodāms, un bankas tādā veidā pelna. Citās valstīs, kurās regulācija ir stingrāka, tie nav atļauti.
LK ir reģistrēta Latvijā, vai šādi darījumi nepārkāpj Latvijas likumdošanu?
Jā, šeit, bez šaubām, ir noticis prudenciālo prasību pārkāpums. Bet saprotiet, ko gan mums nozīmētu airBaltic krahs? Kredītos bija izsniegta nozīmīga summa, kas pēc būtībā līdzinās bankas kapitālam. airBaltic krahs nozīmētu vajadzību izveidot 100% rezerves. Tas nozīmē, ka bankas kapitāls automātiski nokrīt līdz nullei, kas savukārt nozīmē automātisku licences zaudēšanu. Mēs to nevarējām pieļaut. 2008./2009. gada pasaules likviditātes krīze iebelza arī mums. Mēs ar saviem aktīviem atradāmies trijās valstīs - Krievijā Investbank, Lietuvā Snoras, kas bija mūsu pati lielākā banka, un Latvijā LK. Visas trīs bankas sajuta likviditātes krīzi. Bet visvairāk cieta Investbank. Krievijā pretēji visam gaidītajam valdīja īsta likviditātes bakhanālija. Cilvēki ņēma naudu ārā, sabruka nopietnas bankas. Mēs visiem spēkiem centāmies saglabāt likviditāti. Krievijas kompānijas, īpaši no izejvielu nozares, aktīvi atradās gan Snoras, gan LK. Tās nosacīti skaitījās ofšoru kompānijas, jo atradās ofšoru jurisdikcijā, taču tajās bija skaidri redzami beneficiāriji, neviens neko neslēpa. Šo kompāniju nauda, pateicoties mana dēla darbībai, bija uzticēta mums. Viņš ir personiski pazīstams ar šo kompāniju īpašniekiem, augstākajiem vadītājiem. Viņi viņam uzticas. Šī nauda pašā krīzes pīķa stundā tika izvietota LK un Snoras, bet pamatā LK. Tieši ar šo naudu mēs turējām visu savu banku likviditāti. Un noturējām - mēs pārdzīvojām krīzi. Bet radās mūsu Krievijas bankas Investbank parāds LK. Tas saglabājās kādu laiku, bet pakāpeniski mazinājās, līdz sasniedza 13,6 miljonus eiro un sešus miljonus dolāru LK apturēšanas brīdī. Ja viss notiktu tā, kā tas bija pirms LK darbības apturēšanas, nākamā gada pirmajā pusgadā šī nauda būtu atgriezta, parāds dzēsts. Bet, redziet, arī šāda nauda tagad skaitās izvesta. Ja savilktu bilanci, mēs varam atskaitīties par katru latu, eiro vai dolāru, par kuriem mums tagad pārmet, ka tā ir izvesta nauda.
Vai LK var atgriezt to naudu, par kuru jūs runājat?
Kā baņķieris uzskatu, ka būtu pareizi, ja LK tiktu sanēta. Šo ideju apspriedu, tiekoties ar Brazovska kungu šodien, un ideja viņam neizsauca alerģiju. Ja valsts puse tam piekritīs, mēs ļoti ātri sastādīsim sanācijas plānu, jo menedžments, kas strādāja LK, manā uzskatā bija labākais Latvijā. Sanācija ir procedūra, kura saskaņā ar plānu tiek veikta tad, kad banka ir pasludināta par maksātnespējīgu. To veic regulatora struktūras kopā ar bankas īpašniekiem. Līdz ar to būtu iespējams atgriezt Krievijas kompāniju naudu, ne visu, bet tie, kuru nauda ir iestrēgusi bankas bilancē, domāju, būtu ar mieru, un mēs viņiem izmaksātu naudu saskaņā ar grafiku. Saistības pret juridiskajām personām, kuru apjoms ir pietiekami liels, var tikt strukturētas. Respektīvi, arī šo naudu saskaņā ar grafiku varētu atgriezt. Šobrīd LK ir ļoti nozīmīgi mantiskie aktīvi, jo mēs savā klientu kreditēšanas politikā precīzi ievērojām ķīlu izņemšanu - pie mazākā defolta riska mēs pārņēmām ķīlas, kā rezultātā Krievijā vien mums ir nozīmīgi aktīvi. Mantiskie aktīvi var tikt pārdoti, pārvēršot tos naudā. Neņemšu nosaukt termiņus, taču tie ir saprātīgi, un mūsu speciālisti varētu izrēķināt ar precizitāti līdz kvartālam.
Vai ir iespējama arī Snoras sanācija?
No likumdošanas viedokļa vairs nav iespējama. Ir sākta bankrota procedūra. Jau ir konkursa pārvaldnieks, tas ir Neils Kūpers. Ļoti profesionāls, cilvēks ar nevainojumu reputāciju. Pateicoties viņa darbībai, bankrota procedūra nebūs īsa, bet arī banka nav maza, domāju, tas prasīs kādus piecus gadus. Uzskatu, ka visi bankas kreditori saņems pilnīgi visus savus līdzekļus atpakaļ. Ar Snoras kapitālu tam pietiek.
Krājbanka un Snoras oktobrī parakstīja airBaltic līgumu, kas satur drakoniskus nosacījumus bankām. Kādēļ tiem piekritāt?
Kur mēs liktos? Pieļaut šīs kompānijas galu, kurā nodarbināti 5% Latvijas nodarbināto un kas rada 2% no IKP, būtu neprāts. Nolaist šo kompāniju nozīmē izolēt ne tikai Latviju, bet visu Baltiju, veselu Eiropas reģionu.
Kā Krājbankas aizvēršana ir saistīta ar Snoras aizvēršanu?
Negribu komentēt Lietuvas valdības un finanšu uzraudzības iestāžu darbu. Tās ir viņu tiesības piemērot sankcijas. Snoras ir LK mātesbanka. Snoras pēkšņa aizvēršana, kam sekoja skandalozs atspoguļojums masu medijos, izraisīja to, ka cilvēki sāka izņemt naudu. LK ir mazumtirdzniecības banka, kas daudz strādāja ar iedzīvotājiem, tāpēc cilvēki sāka izņemt naudu.
Jūs runājat tik uzmanīgi, taču jūsu dēls nosauca Snoras pārņemšanu par reiderisku laupīšanu no Lietuvas puses?
Viss notika ļoti ātri un emocionāli. Vajag aukstasinīgāk novērtēt situāciju. Snoras ir viena no lielākajām Lietuvas bankām, faktiski katrai lietuviešu ģimenei bija rēķins bankā tādā vai citādā veidā. Bankas sociālā slodze bija milzīga. Banka atbalstīja sporta, mediju projektus. Bankas ekstraordināra apstādināšana mums bija galēji negaidīta. Kad dienas vidū to faktu uzzināju, jo man zvanīja dēls, kurš paziņoja, ka Snoras ir pagaidu administrācija, es vienkārši nenoticēju.
Vai taisnība, ka Snoras pagaidu administrators Saimons Friklī ar savu firmu Kroll pirms zināma laika veica izmeklēšanu jūsu dēla uzņēmumos?
Savā laikā, kad nodarbojāmies ar SAAB projektu, mūs apsūdzēja sadarbībā ar kriminālo pasauli. Tādēļ, lai pierādītu, ka tas tā nav, mēs nolīgām firmu Kroll International, kas ir augsti prestiža starptautiska detektīvu aģentūra. Viņi veica mūsu biznesa skrupulozu izpēti un neapstiprināja šos apvainojumus. Friklī kungam bija sakars ar šo kompāniju. Nemāku teikt, tieši kādā amatā, bet viņam bija sakars. Nevaru pateikt, kādā pakāpē varētu būtu noticis insaiderisms, notikusi iekšējās informācijas izmantošana, bet neizslēdzu šādu iespēju.