Citāda aina gan paveras, ja valstis grupētu, summējot izcilas un labas kvalitātes peldūdeņus, tad Latvija ieņemtu samērā augstu vietu, tāpat mēs neesam to 17 valstu vidū, kurās ir pludmales ar zemu ūdens kvalitāti. Visvairāk prasībām neatbilstošu peldūdeņu konstatēts Beļģijā (12%), Nīderlandē (7%) un Apvienotajā Karalistē (6%). Savukārt pozitīvā nozīmē izceļas Kipra un Luksemburga, kurās izcila ūdens kvalitāte pērn bijusi visās peldvietās. Latvijā pagājušajā gadā no 46 oficiālajām peldvietām 22 ūdens kvalitāte bija izcila, 18 - laba un tikai piecās tā bija pietiekama. Tas nozīmē, ka šobrīd esam izpildījuši ES direktīvas 2006/7/EK prasības, kas nosaka, ka visās lielākajās peldvietās līdz 2015. gada beigām ūdens kvalitātei jābūt vismaz pietiekamai.
Situācija uzlabojusies
Ūdens kvalitāti novērtē pēc mikrobioloģiskā, precīzāk, iespējamā fekālā, piesārņojuma, skaidro Veselības inspekcijas pārstāvis Normunds Kadiķis. Viņš norāda, ka salīdzinājumā ar 2011. gadu, kad trīs peldvietās (Vecāķos, Ainažos un Siguldā) bija zema ūdens kvalitāte, situācija ir uzlabojusies. Tradicionāli Vidzemes piekrastes pludmales ir bijušas riskantā zona, jo no upēm Rīgas līcī nokļuvušais piesārņojums pa straumi virzās uz to pusi. Savukārt upēs piesārņojums nokļūst no notekūdeņu izplūdes vietām.
Kā galvenos peldūdeņu kvalitāti ietekmējošos faktorus Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme un N. Kadiķis min nepietiekami attīrīto notekūdeņu problēmu, pie kā būtu jāturpina strādāt valsts iestādēm, kā arī infrastruktūras, tajā skaitā atkritumu urnu un tualešu, trūkumu pludmalēs, par ko būtu jādomā pludmales zonas apsaimniekotājiem, pašvaldībām. N. Kadiķis norāda, ka svarīgi būtu «rūpēties par pienācīgu peldvietas uzturēšanu, labiekārtojuma elementiem», tajā skaitā regulāru mobilo tualešu un atkritumu urnu iztukšošanu.
J. Ulmes vērtējumā infrastruktūras attīstību pludmalē sarežģī fakts, ka oficiāli zeme piekrastē pieder Finanšu ministrijai, lai gan tas vielaikus pasargā piekrasti no apbūvēšanas un vides vērtību iznīcināšanas. Nākotnē gan jūras piekrastes sauszemes daļu plānots nodot pašvaldību valdījumā saskaņā ar Zemes pārvaldības likumprojektu, Dienu informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Ilze Telica. J. Ulme arī norāda, ka visā Baltijas jūrā ir problēma ar laivu un kuģu notekūdeņiem, tos vajadzētu pieņemt un attīrīt ostās, bet šī joma joprojām nav sakārtota. I. Telica iebilst, ka vismaz «Latvijas lielākajās ostās paredzēts realizēt projektus notekūdeņu pieņemšanas efektivitātes uzlabošanai». Turklāt N. Kadiķis uzsver, ka būtu nepieciešama arī sabiedrības izglītošana, lai dabisko vajadzību kārtošana nenotiktu piekrastes krūmos, no kurienes ar lietusūdeņiem piesārņojums nonāk jūrā.
Dažkārt piesārņojumu varētu būt izraisījusi avārija notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Ja par to ziņotu, šos datus varētu neskaitīt, jo direktīva to pieļauj, taču tas netiek darīts, tāpēc cēloņi paliek nezināmi. N. Kadiķis norāda, ka, iespējams, citas valstis arī brīvāk izmanto šo īstermiņa piesārņojuma jēdzienu un sliktākos rādītājus izslēdz no kopējā novērtējuma.
Vērtē 51 peldvietu
Peldūdeņu izcila kvalitāte ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem starptautiskā ekosertifikāta Zilā karoga piešķiršanai peldvietām, tāpēc, piemēram, šogad tas neplīvos Liepājas pludmalē, jo šeit ūdens nebija gluži atbilstošs augstajiem standartiem. Peldētājs gan diezin vai izjūt atšķirību starp labas un izcilas kvalitātes peldūdeni, uzskata N. Kadiķis. Taču bez tā Zilā karoga pludmalēs tiek nodrošināts noteikts serviss, labiekārtojums, apsaimniekošana, ir informācija par drošības aspektiem, infrastruktūru, apkārtējās vides vērtībām un tiek atbalstītas vietējās iniciatīvas vides izglītībā, stāsta J. Ulme.
Peldūdeņu monitorings tiek veikts oficiālajās pludmalēs, kuru skaits pašlaik ir 51. Pašvaldības var pieteikt pludmales, kurās peldas daudz cilvēku, un tās tiks iekļautas šajā sarakstā. Savulaik šis oficiālo pludmaļu skaits bija lielāks, bet pašlaik Latvijā ir daudz peldvietu, kurās ūdens kvalitāte netiek noteikta.