Latvijas vīnogu vīns

Baltvīns Meda. Ražotājs Andris Dišlers. 2009. gads. 11%
Ainārs Sedlenieks. Aromātā kaut kas no heresa. Savdabīgs. Bet garšā - skābums pāri visam.
Valentīna Grandāne. Ja tas nebūtu Latvijas vīns, es šo kritizētu ļoti. Asa, netīra smarža, nav mirdzošas krāsas, garšā raupjš skābums, oksidācijas pazīmes. Šis vīns turas tikai uz skābuma. Kā atkāpšanās ceļu es ieteiktu pielikt klāt vīnam cukuru, tad tas vairs gan neatbilstu dabiska vīna kategorijai, bet vismaz būtu lietojams.
Raimonds Tomsons. Ir jau slavenie burgundieši, kuriem vīna pakļaušana oksidācijai ir īpašs stils. Bet Burgundijas vīniem oksidācijas pakāpe ir maiga. Šim uzbāzīga, asa. Ikvienam vīnam ir divi raksturlielumi, kas nemainās, kad pazūd citas vīna kvalitātes, - tas ir alkohols un skābums. Tas ir vienīgais, kas palicis arī šim vīnam.
Aigars Nords. Vīns ir pārdzīvojis savu pīķa stundu. Tagad dominē un līdzi velkas vienīgi skābums. Interesanti, kā šis vīns garšoja pagājušajā gadā?

Baltvīns no Supaga vīnogām, ražotājs Ričards Ivanovs, 2009. gads
Ainārs Sedlenieks. Vijīgs aromāts. Garša svaiga, viegli dzeras. Vienīgi dzeltenās krāsas dēļ gaidīju nobriedušāku vīnu. Pēcgaršā paliekoša ir vīnogu kauliņu garša. Arī šim mazliet jūtamas oksidēšanās pazīmes.
Valentīna Grandāne. Ja man liktu izvēlēties - bez maksas dzert šo vai par maksu kādu vienkāršu baltvīnu no tradicionālajām vīna zemēm, tad es izvēlētos šo. Galda vīnu kategorijai šis der. Lai gan samērīguma trūkst. Elegance, kas ir smaržā, pēcgaršā tomēr neparādās.
Raimonds Tomsons. Krāsa - salmu dzeltena, aromāts - daudz siltāks, aicinošāks nekā iepriekšējiem. Svaigums un kāds eksotisks piesitiens. Aromāts mani vairāk uzrunā nekā garša, lai gan, godīgi sakot, arī pret garšu man nav iebildumu - augļains raksturs, raugs un grauzdēta maize.
Aigars Nords. Degunā pārsteidzoši labs, tomēr aromāts varētu arī maldināt. Bet tik un tā šis ir pirmais no degustētajiem, ko es kā pārsteigumu varētu likt galdā saviem draugiem. Vīns, ko padzerties karstā vasaras dienā.

Dzirkstošais vīns no vīnogām Zilga. Ražotājs Normunds Labrencis. Ražots pēc tradicionālās metodes - izgājis otrreizējo rūgšanu pudelē. 2010. gads. 13,5%

Ainārs Sedlenieks. Ļoti veiksmīgs vīns. Garšā sarkanās ērkšķogas. Atgādina brut nature (vissausākais no dzirkstošajiem vīniem) stilu. Uz iepriekšējo vīnu fona šim ir masīvāks ķermenis. Iespējams, vainojams lielāks alkohola saturs. Ja tas būtu mazāks, vīnu neizdotos tik labi uzbūvēt.
Valentīna Grandāne. Krāsā pilnīgi gatava ērkšķoga. Tīra garša. Šis noteikti ir garšīgāks par prosecco. (Pārējie pasmaida, jo vīnziņu aprindās labi zināms, ka Valentīnai Grandānei negaršo itāļu dzirkstošie prosecco - red.) Vienīgi par daudz alkohola dzirkstošajam vīnam, bet skābums to līdzsvaro.
Raimonds Tomsons. Aromātā ērkšķoga un jāņoga. Burbulis maigs, neuzbāzīgs. Par šo esmu ļoti pārsteigts.
Aigars Nords. Garšā no visiem visdruknākais, vistreknākais +skābums. Tas vīnam piešķir līdzsvaru. Nezinātājam šo varētu pasniegt kā ērkšķogu vīnu.

Riebiķi, Abavas ieleja, rozā vīns no vīnogām Zilga. Ražotāji Ieva un Kaspars Sūniņi. 2009. gads. 12,5%
Ainārs Sedlenieks. Aromāts velk uz dārza zemeņu kompotu.
Valentīna Grandāne. Ārkārtīgi skaista, ļoti intensīva krāsa - tiešām zemeņu kompots! Izskats liek domāt, ka vīns būs salds. Bet vīns ir ļoti skābs. Pēcgaršā tīra vīnogu sarkanā miziņa.
Raimonds Tomsons. Aromāts ļoti interesants, bet specifisks. Vīna augļainais raksturs vēl turas, bet tas ir steidzami jādzer, jo jūtams, ka vīns sācis savu ceļu lejup no kalna.
Aigars Nords. Arī šis, iespējams, būtu bijis daudz interesantāks pirms gada. Tagad tam ir lieliska krāsa un aromāts, bet garša...