«Gadiem ilgi Eiropā ir pievērtas acis uz faktu, ka fašisma ideoloģija iegūst jaunus piekritējus, ka tās atbalstītāji vervē aizvien jaunus sekotājus, kas rīko maršus par godu bijušajiem SS karavīriem, kurus Nirnbergas tribunāls atzinis par noziedzniekiem,» Krievijas ārlietu resora vadītājs sacīja pēc ziedu nolikšanas Maskavā par godu Uzvaras dienai. «Tas, kas notiek tagad, vairs nav vienkārši marši ar lozungiem, kas slavē nacistu noziedzniekus, bet fašisma parādīšanās dzīvē. Tas, kas notika Odesā 2. maijā, ir tīrs fašisms.»
S. Lavrovs jau iepriekš ir izteicies, ka Rietumi ignorē to, ka Ukrainas bruņotie spēki, kas cenšas atgūt kontroli pār vairākām promaskavisko separātistu pārņemtajām pilsētām valsts dienvidaustrumos, cīnās plecu pie pleca ar «neonacistiskiem grupējumiem» un apspiež «miermīlīgus protestētājus».
Ar saviem komentāriem S. Lavrovs netieši atbildējis uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles kritiku par 9. maijā paredzēto militāro parādi Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, ko Maskava anektēja martā, veicot bruņotu iebrukumu un sarīkojot nelikumīgu referendumu.
Ir izskanējusi informācija, ka Uzvaras dienas parādē Krimā, kas šogad atzīmē 70. gadadienu kopš teritorijas atbrīvošanas no nacisma, varētu piedalīties arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuram pirms tam paredzēts apmeklēt ikgadējo parādi Maskavas Sarkanajā laukumā.
Vācijas kanclere otrdien sacīja, ka Krievijai 9. maijs ir ļoti nozīmīgs datums, kurā tiek atzīmēta nacistiskās Vācijas sakāve Otrajā pasaules karā, bet, viņasprāt, militārā parāde Ukrainai atņemtajā teritorijā ir nepieņemama.
«Domāju, ka būtu negods izmantot šo dienu, lai rīkotu parādi šajā konflikta reģionā,» sacīja A. Merkele.
Arī Kremlis ir reaģējis uz kancleres kritiku. «Situācijai Ukrainā nav nekādas saistības ar parādi Krimā,» V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja intervijā radiostacijai Eho Moskvi.