Atvaļinājumu laikā gandrīz visiem iznāk daudz ceļot - gan, nedēļas nogalēs dodoties pie mammas un vecmammas uz laukiem, gan garākos ceļojumos šaipus un viņpus okeānam. Tam, cik lielu vietu ceļasomā aizņem sportošanas lietas, ir ļoti liela nozīme, ja piederat pie aktīvā dzīvesveida draugiem. Skrienot svarīgi ir apavi. Nevar taču skriet ar kurām katrām «staigājamām» kediņām, jo slodze uz ceļgaliem un potītēm, kam jāiztur jūsu svars, triecoties pret zemi, ir ievērojama. Arī lecot ar aukliņu, kājām nākas izturēt slodzi, tomēr tā ir mazāka, nekā skrienot. Ikdienā var vingrot universālajos sporta apavos, bet ceļojumā izlīdzēties ar sportiskiem apaviem, ko var vilkt kājās, arī ejot pa ielu. Lielākā problēma ir tā, ka īsti nezinām, ko ar aukliņu darīt. Palēkājam dažas minūtes turpu šurpu, kļūst garlaicīgi, nogurdinoši, un metam mieru. Labākajā gadījumā atceramies, ka skolā vajadzēja lēkāt kādu minūti bez apstājas un saskaitīt lēciena reizes. Īstenībā vecmodīgā lecamaukla ir ļoti universāls treniņu rīks.
Iesildīšanās
Gandrīz desmit gadus apmeklējot sporta klubus, lecamauklu tajos esmu redzējusi vienu (!) reizi, veicot iesildīšanos kikboksa treniņam, jo cīņas sporta veidos šis iesildīšanās veids ir ļoti populārs. Arī tenisa fiziskās sagatavošanās treniņos bieži izmanto lecamauklu, jo lēkāšana uzlabo koordināciju, paātrina pulsu un iesilda ķermeni tālākajam treniņam, taču ikdienas kardio slodzes nodarbībās aukliņu tikpat kā neizmanto. Parasti lēkāšana norit no trijām līdz piecām minūtēm, pārmaiņus pa pusminūtei lecot gan uz abām kājām, gan uz vienas, gan atpakaļ. Intensīva lēkāšana stundā sadedzina pat līdz 1000 kilokalorijām. To var pielīdzināt ļoti augstas intensitātes nodarbībām, protams, ar nosacījumu, ja viss treniņš rit tikai lēkājot. Taču to izturēt nebūtu pa spēkam lielākajai daļai sportotāju, kas nav profesionāļi, tāpēc arī iesildošajā daļā aukliņu izmanto tikai dažas minūtes un lēkāšana norit lēnā un vidējā tempā, lai sirdij nerastos pārslodze, no miera stāvokļa uzreiz pārejot pie ļoti intensīvas darbības. Šo iesildīšanās veidu var ieteikt pilnīgi visiem, jo vasarā var lēkāt gan pludmalē, gan dārzā, pēc tam dodoties skrējienā, braucienā ar riteni vai sākot jebkuru treniņu. Lēkāšana kā iesildīšanās noderēs arī ģimenēm, jo lēkāt var gan bērni, gan pieaugušie. Mana lecamaukla saglabājusies no skolas laikiem, un tā ir rozā krāsā ar spīgulīšiem. Tagad man tā varbūt šķistu pat smieklīga, bet toreiz rozā bija topa krāsa. Lecamauklas tik ātri nenoveco, turklāt rozā aukliņa liek sajusties kā bērnībā un uzlabo garastāvokli labāk nekā tradicionāli melnā, tāpēc uz treniņiem ņemu līdzi savu veco jautro aukliņu. Lecamauklas mīnuss ir diezgan lielā telpa, kas nepieciešama ap lēkātāju, tāpēc sporta klubos, kur telpa ir ierobežota, to gandrīz neizmanto. Arī dzīvoklī tai īsti nebūs vietas, taču ceļojuma somā to ieritināt ir ļoti ērti, arī mašīnas bagāžniekā vai palielā rokassomiņā, lai pavingrotu pusdienlaikā.
Pamattreniņš
Ja lēkšanu ar auklu izmanto kā pamata treniņu, tad jāapgūst kas vairāk par parastu lēkāšanu uz abām kājām, turklāt pirms treniņa jāiesildās. To var izdarīt bez aukliņas, lēni paskrienot vai izpildot lēcienus uz abām kājām bez aukliņas - palēcienā mainot attālumu starp pēdām, vienreiz kājas ir kopā, otrreiz - plecu platumā. Sporta klubu apmeklētājiem šis vingrojums pazīstams kā jumping jack. Lēkāšana ar aukliņu, kas ilgst pusstundu, jau ir pamatīgs treniņš, kas veicina izturību, koordināciju, kāju saskaņotas kustības (tāpēc to iecienījuši bokseri) un veiklību. Boksam un citiem cīņas sporta veidiem veltītajā literatūrā un interneta portālos var atrast ļoti daudz ieteikumu dažādiem lēkšanas veidiem, kas iesācējam var būt par sarežģītu. Sākumā pietiks ar lēkāšanu uz vietas ar vienu palēcienu un diviem, lēkāšanu uz vienas un otras kājas, kā arī lēkāšanu atpakaļ, vēlāk jau vienā palēcienā izpildot divus apgriezienus ar aukliņu, roku krustošanu, pārvietošanos uz priekšu, atpakaļ vai sāniem un citus sarežģītākus vingrojumus. Lai kāju muskuļi nenogurtu, ilgstoši saņemot vienu un to pašu slodzi, lēkāšanas veidu ieteicams mainīt ik pēc pusminūtes vai minūtes. Pie lēkāšanas kā pamattreniņa ir jāpierod. Ar laiku attīstīsies gan ātrums, gan izturība, taču svarīgi iegādāties labu lecamauklu. Iesildoties var izmantot gandrīz jebkuru aukliņu, bet pamattreniņam tomēr labāk nopirkt speciālās gumijas lecamauklas, ar kurām lēkāšana padodas ātrāk. Aukliņai jābūt tik garai, lai uzkāpjot uz tās ar abām kājām, rokturi sniegtos līdz padusēm. Lai dažādotu treniņu, var nopirkt arī īsāku aukliņu vai saīsināt esošo, jo tas palielinās slodzi. Lēnākus palēcienus ar garāko aukliņu var mīt ar īsākiem un ātrākiem īsās aukliņas lēkšanas intervāliem. Arī apaviem ilgākos treniņos ir svarīga nozīme - vislabāk izmantot tādus, kas absorbē triecienu, kājām atsitoties pret zemi.
Vismaz pusstundu
Tā kā lēkāšana ar aukliņu prasa treniņu, tad sākumā ieteicams izpildīt vienkāršākus vingrojumus lēnākā tempā, jo jebkura kardiotreniņa lielākais pluss ir laiks - lai būtu kāda jēga no skriešanas, peldēšanas, riteņbraukšanas, aerobikas vai lēkšanas ar aukliņu, treniņam jāilgst vismaz pusstunda. Ļoti iespējams, ka sākumā lēkāšana ar aukliņu pusstundu arī lēnā tempā būs par daudz, tāpēc to var kombinēt, piemēram, ar skriešanu, ik pēc kilometra vai diviem izpildot vingrojumus ar aukliņu. Pēc tam svarīgi izpildīt stiepšanās vingrojumus.