Pašvaldībā Diena uzzināja, ka jaunajā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, valsts finansējums samazināts uz pusi. Tas saistīts gan ar taupību, gan ar jaunu izglītības finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam», kas paredz, ka pašvaldībām piešķirtie līdzekļi skolu uzturēšanai būs atkarīgi no skolēnu, nevis pedagogu skaita, kā bija līdz šim. Jau vēstīs, ka Rīgai tādēļ var nākties samazināt skolu administratīvo aparātu, apvienot nepiepildītās klases, vairākās vidusskolās, kurās ir pa vienai vidusskolas klasei, neatvērt 10.klasi un dažas skolas likvidēt, pievienojot tās citām.
Pagaidām ir likvidēta viena skola - Rīgas Mežaparka vidusskola, kurā mācības notika krievu valodā. Iepriekšējais domes sasaukums izšķīrās par tās pievienošanu Rīgas 18.vakara (maiņu) vidusskolai, jo tās uzturēšana ir neizdevīga - izdevumi uz vienu skolēnu Mežaparka vidusskolā ir 1046 lati, Rīgas 18.vakara (maiņu) vidusskolā - 141 lats. Plānots, ka uz Mežaparka vidusskolas ēku pārcelsies Rīgas 5.speciālā internātpamatskola. Tādējādi tiktu atbrīvotas divas pirmsskolas ēkas, kurās tagad darbojas šī skola. Vēl divas ēkas jaunu bērnudārzu izveidei varēja atbrīvot, pievienojot pustukšās Iļģuciema un Imantas sākumskolas blakus esošajām vidusskolām, kurās viens skolēns izmaksā vairāk nekā divas reizes lētāk. Taču deputāti izšķīrās šo reorganizāciju neatbalstīt.
Kas notiks ar pārējām skolām, Izglītības, jaunatnes un sporta departaments vēl nevar atbildēt. «Speciālisti ir atsaukti no atvaļinājuma un pašreiz rēķina, cik skolās ir skolēnu, cik ir skolotāju, cik viņiem ir darba likmju,» stāsta iestādes pārstāve Indra Vilde. Puslīdz droši var justies vienīgi tās skolas, kurās bērnu skaits atbilst noteiktajiem kritērijiem - sākumskolā klasē jābūt vismaz 22 bērniem, pamatskolā un vidusskolā - 25. Kā liecina portālā E-skola pieejamā informācija, piemēram, Rīgas centrā ir vairākas krievu skolas - M.Lomonosova krievu vidusskola, Ļeva Tolstoja krievu vidusskola, Rīgas 24.pamatskola -, kurās ir klases ar mazāk kā 20 skolēniem. «Taču nevar teikt, ka latviešu skolas ir pilnas, bet krievu tukšas,» apgalvo I.Vilde un piebilst, ka situācija priekšpilsētās ir dažāda. «Latviešu skolās centrā 3.klasītes ir pārpildītas, bet mikrorajonos ir tādas skolas, kur ir tikai 17 un 18 bērnu,» viņa stāsta. Īpaši mazs audzēkņu skaits ir arī minoritāšu - poļu, igauņu, ebreju un lietuviešu - skolās.
Trešdien N.Ušakovs pavēstīja, ka skolu optimizēšanā lūgs palīdzību skolu direktoriem. Viņus iesaistīs jaunā darba grupā, kurai būs jāizstrādā rīcības plāns izglītības sistēmas funkcionēšanai no 1.septembra.