Pēc 95% balsu saskaitīšanas svētdien notikušajās vēlēšanās, kas bija jau trešās nepilnu divu gadu laikā, trīs liberālo partiju alianse bija saņēmusi 50,6% balsu. Tas viņiem dod 57 vietas parlamentā un pārliecinošu vairākumu 101 deputāta parlamentā, taču sava prezidenta ievēlēšanai nepieciešams iegūt vēl četras balsis. Komunistu partija saņēma 40,8% balsu un 44 mandātus.
Vienā no Eiropas nabadzīgākajām valstīm augstākās amatpersonas nav jau vairāk nekā gadu, jo ikviens mēģinājums to ievēlēt nonācis strupceļā. Komunisti nobloķēja visus iepriekšējos centienus izraudzīties uz Eiropu vērstu valsts vadītāju, ziņo aģentūra Reuters. Provizoriskie rezultāti liecina, ka arī šoreiz no premjerministra Vlada Filata liberāldemokrātiem, Demokrātiskās partijas un parlamenta spīkera Mihaja Gimpu liberāļiem sastāvošajai aliansei ir maz cerību ievēlēt pašu izraudzītu prezidentu un ar lielāku sparu tuvināties Rietumiem.
Lai izvestu Moldovu no krīzes, politiķiem nāksies meklēt netradicionālus risinājumus. Politiskie apskatnieki neizslēdz iespēju, ka komunisti varētu izveidot koalīciju ar kādu no liberālās alianses partijām. Piemēram, Moldovas Demokrātisko partiju, kas ieguva 15 vietu parlamentā, vada bijušais komunistu biedrs Marians Lupu. Varas kārdināts, viņš varētu atšķelties no prorietumnieciskā bloka un izveidot stabilu vairākuma valdību ar kreisajiem. Tai būtu pa spēkam ievēlēt arī savu prezidentu.
Komunistu vadītājs Vladimirs Voroņins uzskata, ka vienatnē var izveidot valdību, jo oficiālie rezultāti esot maldīgi. Kreiso aptaujas rāda, ka par viņiem nobalsojuši par 10% vairāk vēlētāju. Starptautiskie novērotāji tam nepiekrīt un saka, ka vēlēšanas atbildušas EDSO noteiktajiem standartiem.
Taču pārvaldes forma Eiropas līderus noteikti neapmierina. Agrārajā valstī ir iesakņojusies korupcija, un policija drīzāk strādā valdības, nevis likuma interesēs.