Partijas līderi Rīgas mēru Nilu Ušakovu pirms deviņiem gadiem politikā ieveda Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, bet uz jautājumu, kurš ir faktiskais līderis, nevarēja atbildēt arī politiķu kolēģi - viņi abus uzskata par līderiem. Tas, ka konkurenti pamanījuši abu starpā pretrunas, ļauj domāt, ka N. Ušakovs ik pa laikam īsteno savu patstāvīgu politiku. «Veidojot politisko procesu, ir jāstrīdas. Nevar būt tā, ka viedokļi vienmēr saskan. Tad kaut kas nav kārtībā,» uz vaicāto par abu attiecībām atbildēja N. Ušakovs. «Mēs ar Nilu esam atšķirīgi cilvēki ar dažādiem viedokļiem, bet mēs esam draugi, kuriem nav obligāti jāapmainās ar komplimentiem,» skaidroja J. Urbanovičs, atklājot, kāpēc viņi tomēr spēj sastrādāties. «Nils labi dara to, kas man nepatīk, un otrādi. Man nepatīk zīmēties, bet es mīlu latviešu virtuvi,» sacīja J. Urbanovičs, kurš kopš ievēlēšanas Saeimā 90. gadu pirmajā pusē ir centies palikt otrajā - ne tik publiskā - plānā, bet tajā dzīve ir ne mazāk interesanta, jo tiek sagatavoti vēlāk pieņemtie lēmumi.
Savējos nesvītro
N. Ušakovs ienāca politikā laikā, kad Saskaņas centrs (SC) atradās diezgan bezcerīgā situācijā, bet jaunā līdera vadībā tas ne tikai pārvarēja 5% barjeru, bet ieguva Saeimā 17 vietu. Nākamajā 10. Saeimā SC jau bija 29 mandāti, bet 11. Saeimā - 31 vieta. Sasaukuma laikā vairāki deputāti no SC frakcijas aizgāja. Šīs bija pirmās vēlēšanas, kurās politiskais spēks startēja ar jauno - Saskaņas - nosaukumu. Tiesa, tās sarakstā bija un tika arī ievēlēti agrākie sabiedrotie no Latvijas Sociālistiskās partijas - Artūrs un Raimonds Rubiki.
Lēmums atbrīvoties no radikālāk noskaņotiem politiķiem, viņu vietā sarakstā iekļaujot teju pusi kandidātu ar latviskiem uzvārdiem, iespējams, atsaucās uz vēlēšanu rezultātu, kas bija pieticīgāks - 24 vietas 12. Saeimā. Taču tie, kas balsoja par šo sarakstu, tikpat kā nenodevās svītrošanai. Tas var nozīmēt, ka balsojums lielā mērā ir par partiju, ne tik daudz par atsevišķiem cilvēkiem. Visu partiju kandidātu vidū viens no vismazāk svītrotajiem bija Valērijs Agešins, kuram Kurzemē plusiņu bija pievilkuši 5416 vēlētāju, bet svītrojis tikai 281.
SKDS novembrī veiktajā aptaujā Saskaņu atbalstīja 24,3% piekritēju. Partija spēj noturēties reitinga tabulu galvgalī vairāku iemeslu dēļ. To var skaidrot arī ar sadrumstaloto labējo partiju spektru un cittautiešiem adresēto mediju lojalitāti pret Saskaņu; latviešu žurnālistu rokas līdz patiesajai dzīvei tajā neaizsniedzas, izņēmums - TV3 raidījums Nekā personīga. Tajā vairākkārt ir norādīts arī uz partijas saikni ar sabiedrotajiem Krievijā. Atsaucoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārbaudēm, raidījums ir informējis, ka Saskaņas centrs 11. Saeimas vēlēšanu kampaņā izmantojis arī ārvalstu - Krievijas polittehnologu - pakalpojumus.
Bijis grūts gads
Taču pārmaiņas Saskaņā netuvināja to varai. Labējās partijas var izveidot ideoloģiski radniecīgu spēku valdību. Šajā ģeopolitiskajā situācijā pēc Krievijas agresijas Ukrainā, par ko Saskaņa neizteica skaidru nosodījumu, tās vēl jo vairāk saredz riskus sadarbībai ar spēku, kam ir līgums ar Krievijā valdošo partiju. Labējiem ir bažas, ka Saskaņu tās sabiedrotie var izmantot, lai aizstāvētu cittautiešu tiesības Latvijā un lai šeit palielinātu savu ietekmi. Ir politiķi, kuri pieļauj, ka Saskaņai nemaz nav jābūt pie varas, lai atbalstītu kaimiņzemes partnerus, kā arī ar dažādām - arī neafišētām - metodēm grautu valdošās Vienotības tēlu.
Ne Vienotības, ne Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadība neparedz, ka 12. Saeimā Saskaņa būs valdībā. «Tas nenotiks, pat ja šai valdībai radīsies grūtības. Saeimā ir manevra iespējas veidot citu valdību ar divām opozīcijā esošajām labējām partijām,» uzskata ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Iespējams, tāpēc arī koalīcija ir atvēlējusi No sirds Latvijai vairākus amatus Saeimā, lai atrautu to no Saskaņas. Arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa neredz Vienotību strādājam kopā ar Saskaņu, jo, lai kā tā censtos mainīt identitāti, tai būs līgums ar partiju Vienotā Krievija. J. Urbanovičs uzskata: «Līgums ar Vienoto Krieviju nav iemesls, tā ir demagoģija. Atsaukšanās uz ģeopolitisko situāciju ir tas pats «krievi nāk» jaunā tulkojumā.» Lūgts precizēt attieksmi pret minēto līgumu, viņš pieļāva dažādas varbūtības, tās nekonkretizējot.
«Tas, ka neesam valdībā, ir slikti Latvijai, jo daļa iedzīvotāju nav pārstāvēti varā. Mēs esam demonstrējuši savu gatavību tur būt,» skaidroja frakcijas vadītājs, kurš zinot, «kā uzaudzēt atbalstītāju skaitu līdz 51%». Arī Andrejs Elksniņš nedomā atmest cerības, jo, «ja mēs neticētu, ka būsim valdībā, tad būtu jānoliek mandāts». Viņaprāt, labējo partiju mērķis esot panākt Saskaņas radikalizāciju, ko tā nevarot atļauties. J. Urbanovičs ir pārliecināts, ka partijas ietekme Saeimas opozīcijā nav samazinājusies. Tā varot vienoties ar pārējām opozīcijas partijām, par to liecinot divu parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveide.
Tikai viena vieta Eiropas Parlamentā vasarā bija trieciens Saskaņas prestižam, bet pietiekami, lai tā integrētos radniecīgo Eiropas sociālistu partiju grupā. Nākamajā gadā notiks tās kongress, kurā Saskaņa tiks uzņemta kā pilntiesīgs biedrs, informēja N. Ušakovs. Viņš atzina, ka šis gads partijai ir bijis grūts, jo vajadzējis cīnīties gan ar tiem, kuri saucot latviešus par fašistu atbalstītājiem, gan tiem, kuri aicina aizslēgt krievu skolas. Jāatgādina, ka papildus šīm grūtībām ir arī atsevišķu biedru likstas. Nesen Saeima deva piekrišanu veikt kratīšanu deputāta Sergeja Potapkina dzīvesvietā, jo viņa sievai daļēji piederošā uzņēmumā konstatēti finanšu pārkāpumi.