Viņš uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» teica vicemērs.
Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Rīgas vicemērs arī norādīja, ka ir būtiski ņemt vērā, ka Mežaparka estrāde ir kultūras piemineklis un šis statuss ierobežo tās pārveidošanas iespējas. «Estrāde visu laiku tiek remontēta, mēs to sargājam kā zelta olu, bet estrādes formu nevar mainīt, tas paredzēts likumā. Kā valsts kultūras aizsardzības pieminekli to pārbūvēt nav iespējams. To var tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) piekrišanu,» uzsvēra Ameriks.
VKPAI vadītājs Juris Dambis uzsvēra, ka pieminekļu sargi nebūs tie, kas liks šķēršļus Mežaparka estrādes pārveidošanai, jo šajā gadījumā uz kultūras pieminekļa pārveidošanu jāskatās arī no saprāta un kultūras veikšanas funkcijas viedokļa. Dambis uzskata, ka estrādes paplašināšanai iespējams rast arhitektūras risinājumus, kas arī zaļās zonas saglabāšanas jautājumus var risināt iejūtīgi. LETA