Austrumeiropas valstis, kas pēdējos gados pievienojušās ES, ir apņēmušās agri vai vēlu ieviest eiro, bet pagaidām nav spējušas izpildīt noteiktos kritērijus. Citā situācijā ir «vecās Eiropas» valstis Lielbritānija, Zviedrija un Dānija, kas uz nenoteiktu laiku nolēmušas atlikt pievienošanos eiro zonai.
Visskeptiskāk pret Eiropas vienoto valūtu ir noskaņota Lielbritānija, kur eiroskeptiķi izmanto eiro kā bubuli, lai biedētu britus ar draudošo Lielbritānijas neatkarības ierobežošanu. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka britu vēlētāji referendumā noteikti balsotu pret eiro ieviešanu. Tā kā nākamo Lielbritānijas valdību, visticamāk, veidos konservatīvo līderis Deivids Kamerons, eiro ieviešanas izredzes kļuvušas vēl mazākas, jo viņš ir kategoriski pret šo ideju. «Es varu garantēt, ka nekad nepievienošos eiro,» solīja D. Kamerons. Viņš biedēja britus, ka pēc eiro ieviešanas viņu nodokļi tiktu izmantoti grieķu glābšanai no bankrota.
Zviedrijā un Dānijā savulaik jau notikusi tautas nobalsošana, kurā priekšlikums par eiro ieviešanu tika noraidīts. Vēlētājus nespēja pārliecināt valdības un uzņēmēju argumenti, ka pievienošanās eiro veicinās ekonomikas attīstību. Zviedri un dāņi raizējās, ka naudas maiņa izraisīs cenu kāpumu un apdraudēs labklājības valsts pamatus. Nesenās ekonomikas krīzes laikā atbalsts eiro ieviešanai nedaudz pieauga, bet pēdējā laikā atkal ir mazinājies.