Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Lietuviešu tilts uz gāzes neatkarību nostiprināts

Ar simboliski par Neatkarību (Independence) nodēvētā sašķidrinātās gāzes kuģa piestāšanu Klaipēdas ostā faktiski noslēdzies Lietuvas spertais pirmais solis, lai samazinātu tās atkarību no Krievijas enerģijas.

Neskatoties uz to, ka Latvijas un Igaunijas politiķu attieksme pret Lietuvas ambiciozo projektu, kurš valstij izmaksās 514 miljonu eiro, līdz šim bijusi visai rezervēta, tomēr termināļa darbība nodrošinās, ka jau no nākamā gada vismaz 540 miljonu kubikmetru gadā no Baltijas valstu gāzes patēriņa veidos Norvēģijas uzņēmuma Statoil piegādātā dabasgāze un tehniski reģionu vairs nevarēs īsti saukt par izolētu salu.

Pirmā krava jau šogad

Īstenojot sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības projektu, Lietuvai izdevies iekļauties pašas noteiktajos, visai ambiciozajos termiņos, tāpēc atbilstoši līgumam ar Statoil pirmo sašķidrinātās dabasgāzes kravu terminālis plāno pieņemt jau šī gada decembrī, un kopumā no Norvēģijas ik gadu plānots saņemt sešas septiņas šādas kravas.

Virkni sagatavošanās darbu Lietuvai izdevies noslēgt vēl pēdējā mirklī - piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātnes būvniecības darbi oficiāli beigušies tikai 20. oktobrī, kad termināļa īpašnieks, uzņēmums Klaipedos Nafta saņēma aktu no atbildīgajām institūcijām par būves nodošanu ekspluatācijā. «Šis dokuments apliecina, ka sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība ir pabeigta, un esam gatavi tam, lai kuģis Neatkarība varētu droši pietauvoties piestātnei. Līdz ar to varēsim sākt pārbaudes darbus un gatavoties pirmās kravas uzņemšanai,» atklāj Klaipedos Nafta ģenerāldirektors Mants Bartuška.

Būvniecības darbi Klaipēdā, gan, visticamāk, ar to vēl nenoslēgsies, jo augustā Klaipedos Nafta paziņojusi par plāniem attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru arī uz sauszemes, un tā galvenokārt varētu tikt izmantota kuģu apgādei ar degvielu. Kā norāda uzņēmums, šāds solis būtu pamatots, pastiprinoties vides aizsardzības prasībām, jūras transporta sektorā aizvien vairāk pastiprinās interese par dabasgāzi kā degvielu kuģiem.

Latvijā nonāks nākamgad

Jau šobrīd Lietuva ir ieinteresēta, piemēram, vasaras periodā iepirkto dabasgāzi uzglabāt Inčukalna dabasgāzes krātuvē, un Lietuvas dabasgāzes tirgus operators jau noslēdzis līgumu par piekļuvi krātuvei, tāpēc pirmā dabasgāze no Klaipēdas Latviju, iespējams, varētu sasniegt jau nākamajā gadā, stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis. «No tirgus viedokļa Latvijas patērētājus pagaidām, visdrīzāk, gan šī gāze nesasniegs, un tam mums jāgaida 2017. gads, kas ir Latvijas gāzes monopoltermiņa beigas,» norāda R. Irklis.

Viņš arī atgādina, ka pagaidām esošo Latvijas un Lietuvas dabasgāzes cauruļvadu savienojumu jauda vēl ir nepietiekama, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu, un tas arī nenodrošina iespējas uzkrāt gāzi Inčukalna krātuvē pietiekami lielos apjomos, tāpēc pagaidām to nevar uzskatīt par pilnvērtīgu alternatīvu gadījumiem, ja, piemēram, rastos Krievijas dabasgāzes piegāžu traucējumi. Tomēr šāda iespēja radīsies jau no 2016. gada, pēc tam kad ar Latvijas un Eiropas Savienības atbalstu Lietuvā tiks veikta gāzesvada Klaipēda-Kuršēni paplašināšana. Šobrīd Lietuvas dabasgāzes infrastruktūra no termināļa ļauj nodrošināt dabasgāzes piegādes līdz četriem miljoniem kubikmetru diennaktī, bet Lietuvas un Latvijas cauruļvadu savienojuma jauda ir līdz pieciem miljoniem kubikmetru diennaktī. Salīdzinājumam jāmin, ka, piemēram, elektrostacijas Rīgas TEC-2 gāzes pieslēguma maksimālā jauda ir līdz 5,76 miljoniem kubikmetru diennaktī, bet Latvijas kopējais diennakts patēriņš var sasniegt ap 12 miljoniem kubikmetru dienā.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena norāda, ka Latvija Klaipēdas termināli vērtē kā būtisku reģionālās dabasgāzes infrastruktūras elementu, kas paaugstinās dabasgāzes apgādes drošības līmeni un līdz ar to sekmēs Latvijas enerģētisko neatkarību, jo var kļūt par alternatīvu gāzes piegādes avotu Latvijai, lai segtu vismaz daļu tās patēriņa.

Patērētājiem jāsāk domāt

Neskatoties uz juridiskajiem un fiziskajiem ierobežojumiem, patiesībā patērētāji jau šobrīd faktiski var sākt domāt par piegāžu līgumiem no Klaipēdas, ir pārliecināts enerģētikas eksperts, bijušais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš. Pēc viņa viedokļa, Latvijas likumdošana to pieļauj un jābūt tikai gribai. «Nekas nav nokavēts, jo lietuvieši un norvēģi savu darbu ir izdarījuši, un mums atliek tikai plūkt augļus,» norāda eksperts.

Savukārt enerģētikas konsultāciju uzņēmuma Prudentia Energy Markets aplēses liecina, ka Baltijas valstīm pāragri runāt par dabasgāzes piegādēm no Klaipēdas termināļa kā par neapstrīdamu alternatīvu piegādēm no Krievijas, jo no cenu viedokļa sašķidrinātās dabasgāzes piegādes joprojām var izrādīties dārgākas nekā pa cauruļvadiem piegādāta dabasgāze, it īpaši ņemot vērā gāzes transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas.

Tomēr vienlaikus nenoliedzami termināļa darbība ir nozīmīga no dabasgāzes fizisko piegāžu drošības uzlabošanas viedokļa, kā arī samazinās dominējošā piegādātāja Gazprom iespējas diktēt cenas, piebilst eksperte, uzsverot, ka no šī viedokļa termināļa uzbūvēšana vērtējama ļoti pozitīvi. Jāpiebilst, ka pati Lietuva kā nozīmīgu panākumu vērtēja faktu, ka gada vidū tai sarunās ar Gazprom līdz 2015. gada beigām izdevās panākt būtisku cenas atlaidi - par aptuveni 20%. Tomēr, kā terminālim veiksies ar dabasgāzes patērētāju atrašanu, pagaidām nav skaidrs, un daļu noieta Lietuva paredz nodrošināt, uzliekot valsts lielajām elektrostacijām par pienākumu trešdaļu no to dabasgāzes patēriņa ņemt no Klaipēdas termināļa, uzsver Prudentia Energy Markets pārstāve Anna Ņikuļina.

Prudentia Energy Markets aplēses, kuras uzņēmums veica, lai salīdzinātu dabasgāzes piegādes no ASV kā alternatīvu Krievijas piegādēm, liecina, ka prognozēt sašķidrinātās gāzes cenu konkurētspēju ir sarežģīti, jo ir vairāki faktori, kas vieš neskaidrību par tās nākotnes cenu līmeni - piemēram, pieprasījums Dienvidkorejā vai Japānā, kur šobrīd cena ir pat par 20% augstāka nekā Latvijai pa cauruļvadu piegādātās dabasgāzes cena.

Lietuvai sarunās ar Statoil izdevās vienoties par cenu, kas piesaistīta Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, un līguma slēgšanas mirklī tā veidoja ap 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru. «Latvijai neapšaubāmi terminālis ir laba ziņa arī tāpēc, ka tajā ieguldīta Lietuvas, nevis Latvijas nodokļu maksātāju nauda,» piebilst A. Ņikuļina.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kuģis

Klaipēdas ostā topošā sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis Independence ieradās 27. oktobra rītā.
Tas ir būvēts Dienvidkorejā.
Gāzes glabātavas tilpums tiek lēsts ap 170 000 kubikmetriem. Kopumā ir četras tilpnes, kurās tiks uzturēta mīnus 160 grādu temperatūra.
Kuģis ir 294 metrus garš, tā platums ir 46 metri, bet iegrime - 12,6 metri.
Avots: LETA

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?