G. Bērziņa vadībā deputāti pašlaik vērtē priekšlikumus grozījumiem BT likumā - tādu kopumā ir četrdesmit divi, un tie nonākuši līdz otrajam lasījumam. Likuma grozījumos paredzētas gan ātrākas BT jauno darbinieku mācības, gan stingrāki priekšnoteikumi, lai persona varētu kļūt par bāriņtiesas locekli. Tāpat JK atbalstītas izmaiņas, lai nepieļautu interešu konfliktus, - turpmāk ne tikai BT priekšsēdētājs un viņa vietnieks, bet arī BT loceklis nedrīkstēs vienlaikus būt arī konkrētās pašvaldības domes priekšsēdētājs, deputāts vai sociālā dienesta darbinieks. Tāpat grozījumu pieņemšanas gadījumā BT locekļa krēslā vairs nevarēs pārsēsties uzreiz pēc skolas sola - papildus otrā līmeņa augstākajai izglītībai būs vajadzīga ne mazāk kā trīs gadus ilga darba pieredze pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā vai tiesību zinātnē. JK arī piekrita paaugstināt vecuma slieksni, kas būtu jāsasniedz BT darbinieka amata pretendentam, - turpmāk tie būs 30 gadu. Lai iepriekšminētās pārmaiņas stātos spēkā, grozījumiem vēl jātiek apstiprinātiem trešajā lasījumā un jāgūst atbalsts Saeimas deputātu balsojumā. G. Bērziņš saka, ka grozījumi BT likumā esot viena no JK prioritātēm, tāpēc tiem spēkā būtu jāstājas jau šogad.
Vairākumu priekšlikumu maiņām BT likumā iesniedza labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). JK priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere Dienai skaidro, ka visi U. Auguļa iesniegtie priekšlikumi tapuši diskusijās īpašā LM veidotā starpinstitucionālā darba grupā, kas strādājusi 11. Saeimas sasaukuma laikā, tāpēc viņai neesot saprotams, kāpēc savus priekšlikumus, kuri minētajā darba grupā iepriekš netika atbalstīti, atkārtoti iesniegusi deputāte Inga Bite (LRA), tā kavējot grozījumu virzību. Savukārt I. Bite Dienai norāda, ka savus likuma papildinājumus vai labojumus viņa izstrādājusi apjomīga «lauka pētījuma» rezultātā: «11. Saeimas laikā piektdienās braucu uz pašvaldībām, tikos ar to vadītājiem, ar BT priekšsēdētājiem, sociālo dienestu darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. Sarunās ar BT vadītājiem centos saprast, kā kurš attiecas pret savu darbu, un varēja skaidri redzēt, ka ir cilvēki, kuri strādā ar visu sirdi, bet bija tādi, kuri visas savas atbildes pamatoja ar likuma pantiem, apgalvojot, ka paši neko nevarot ietekmēt. Es nemēģinu neko pārmest, jo viņu darbs patiešām nav viegls, bet es esmu sapratusi sistēmas trūkumus un tāpēc iesniedzu priekšlikumus atkārtoti.» Kaismīgākās debates izvērtās par I. Bites rosinājumu atstādināt vai atcelt bāriņtiesas amatpersonu no amata ne vien gadījumā, ja pienākumi pildīti nolaidīgi, bet arī tad, ja rīcība nav bijusi bērna interesēs. Klātesošajiem radās jautājumi, kurš šādā gadījumā vērtētu pārkāpumus, un I. Bite skaidroja, ka to varētu darīt pašvaldības deputāti. Uz to viņa saņēma atbildi, ka viņiem neesot tiesību iepazīties ar bāriņtiesu lietu materiāliem, un LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vadītāja Līvija Liepiņa pauda bažas, ka gadījumā, ja vietvaru deputāti sāktu vērtēt BT darbu konkrētās lietās, rastos politiskās izrēķināšanās draudi.
Līdz šim JK paspējusi nobalsot par pusi no visiem priekšlikumiem, un no tiem tikai vienam I. Bites virzītajam ir iespēja iekļūt BT likuma pantos - konstatējot, ka uzturlīdzekļus saņemošais vecāks tos netērē bērna vajadzībām, bāriņtiesa varētu noteikt, ka uzturlīdzekļi izmaksājami «graudā» - piemēram, pērkot apģērbu un pārtikas produktus un tēriņus apliecinot ar čekiem. Vai un kādā redakcijā to iekļaut grozījumos, vēl vērtēs LM un Tieslietu ministrijā.