Kad V. Zatlers bija Valsts prezidents, viņš aicināja atteikties no «lokomotīvju principa» un Saeima noteica, ka katrs kandidāts var startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. LPP/LC nolemts pārdēvēt tikai uz priekšvēlēšanu laiku, un nākamajā kongresā atkal plānots veikt izmaiņas statūtos, lai atjaunotu agrāko nosaukumu.
LPP/LC atrodas visai bezcerīgā situācijā. Jūlijā veiktajā Latvijas faktu aptaujā par to bija gatavi balsot tikai 1,7% pilsoņu, un reti kurš paredz tai iespējas iekļūt 11. Saeimā. Taču A. Šlesers atšķirībā no sadarbības partnera - nu jau likvidējamās Tautas partijas -, ar kuru kopā pirms iepriekšējām vēlēšanām izveidoja apvienību Par labu Latviju!, nav zaudējis enerģiju. Līdzīgi bezcerīgā situācijā viņa vadītās partijas ir atradušās arī pirms citām vēlēšanām. Dažus no iepriekš izmantotajiem paņēmieniem, kas agrāk ir attaisnojušies, A. Šlesers plāno izmantot arī šoreiz, liecināja viņa runa kongresā. Piemēram, LPP/LC līderis nāk klajā ar saistošiem paziņojumiem, kas piesaista mediju uzmanību, kā arī spēkojas ar stiprāko - šajā gadījumā tas ir V. Zatlers, kuram bija veltīta liela daļa no viņa runas.
Tikai uzstāšanās beigās izskanēja aicinājums pārdēvēt partiju. Vairāki kolēģi, piemēram, Andris Ameriks un Andris Bērziņš, to atbalstīja kā taktisku gājienu, pieņemot V. Zatlera izvirzītos spēles noteikumus, ka katra partija asociējas ar tās līderi. Viņi uzsvēra, ka tas ir uz laiku. Pret partijas pārdēvēšanu bija Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis, kurš uzsvēra, ka LPP/LC ir demokrātisks politiskais spēks, kurā dominē komandas princips. Viņš nezinot nevienu valsti, kurā partijas sauktu to vadītāju vārdā. Par partijas pārsaukšanu nobalsoja 110 delegātu, pret bija 44, bet atturējās - pieci. V. Zatlers nekomentē LPP/LC kongresa lēmumu, teica viņa pārstāve Daiga Holma. A. Šlesers domā - ja LPP/LC labi nostartēs vēlēšanās, tad nākamo valdību varētu veidot Saskaņas centrs, Zaļo un Zemnieku savienība un LPP/LC.
Gaisotne LPP/LC kongresā, uz kuru bez 168 delegātiem bija sanākuši arī citi partijas biedri, liecināja, ka arī šajās vēlēšanās A. Šlesers plāno īstenot agresīvu kampaņu, lai gan tikai pirms nepilna gada vēlētājs jau bija norādījis, ka laiki mainās un tam vairāk tīk mierīgais, eiropeiskais un lietišķais Valdis Dombrovskis (Vienotība). LPP/LC līderi gan skaidro, ka viņiem nav citas iespējas, lai no dziļās opozīcijas liktu sevi pamanīt, kā būt agresīviem un piedāvāt konstruktīvu programmu. Arī priekšvēlēšanu 4000 zīmju programma, kuru apstiprināja kongress, ir uzrakstīta tā, lai par to ieinteresētu, nosaucot tajā visus ministru kandidātus un aicinot arī citus politiskos spēkus darīt tāpat. LPP/LC piedāvā premjera amatam A. Šleseru, ārlietu ministra - Jāni Jurkānu, kura nav partijā, bet kurš kandidēs sarakstā, finanšu un ekonomikas ministra - Andri Bērziņu. Šīs divas ministrijas plānots apvienot, tāpat kā izveidot vienu Aizsardzības un iekšlietu ministriju, kuru vadītu Dainis Turlais. Satiksmes ministra amatam piedāvāts Vitālijs Aizbalts, labklājības - Ainars Baštiks, izglītības un kultūras - Eiženija Aldermane, vides aizsardzības un reģionālās attīstības - Rita Strode, tieslietu - Juris Radzēvičs, veselības - Jānis Zaržeckis, bet zemkopības ministru partija nenosauc, jo uzskata, ka Jānis Dūklavs (ZZS) ļoti labi vadot ministriju. Kongresā apstiprināts arī Saeimas deputātu kandidātu saraksts, kurā personas izkārtotas alfabēta secībā, nenosaucot līderus katrā apgabalā, un kurā vēl iespējami precizējumi.