Jaunais noteikumu projekts paredz, ka Rīga dalīsies trīs atkritumu apsaimniekošanas zonās atbilstoši esošo izpilddirekciju teritorijai, katrā tiks organizēts atsevišķs iepirkums. Katru zonu apsaimniekos viens uzņēmums. Lai ikreiz, mainot atkritumu apsaimniekotāju konkrētajā zonā, nebūtu jāiegādājas jauni konteineri, paredzēts, ka pilsētai pēc noteikta pārejas perioda - 2018. gada - būs īpašuma tiesības uz tiem un visā pilsētā būs vienota dizaina konteineri, stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (LZP). Viņš sēdē norādīja, ka šo konteineru izmaksas segs, iekasējot nomas maksu no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Tāpat paredzēts ieviest īpašu atkritumu reģistrācijas sistēmu, lai būtu iespēja precīzi zināt, kāda ir atkritumu plūsma galvaspilsētā, jo pašlaik esošie atkritumu apsaimniekotāji nesniedz informāciju par to daudzumu un sastāvu, skaidro A. Kļaviņš. Plānots, ka visā pilsētā maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu būs vienāda. Domes deputāts Valdis Gavars (Vienotība) norādīja uz vairākām noteikumu projekta nepilnībām, piemēram, prasību pārlieku bieži - ne retāk kā divreiz mēnesī - tukšot atkritumu konteinerus, kas varētu sadārdzināt šo pakalpojumu privātmāju iedzīvotājiem. Viņš iebilda arī pret šādu sasteigtu noteikumu projekta izskatīšanu, savukārt kolēģi norādīja, ka šis noteikumu projekts jau reiz skatīts un šoreiz ir tikai atsevišķas izmaiņas.
Šis ir jau otrais domes sasaukums, kurš mēģina izstrādāt un pieņemt jaunus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošos noteikumus - ir pagājuši nepilni seši gadi kopš iepriekšējo atcelšanas. Tos atcēla 2007. gada novembrī toreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), kurš tobrīd pildīja arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumus. Diena jau rakstīja, ka esošie ar atkritumu apsaimniekotājiem noslēgtie līgumi zaudēs spēku 1. jūlijā, tāpēc ir jāpieņem jauni noteikumi un jāorganizē iepirkums.