Tā mudina valdību nekavējoties sākt risināt ar jauno apkures sezonu saistītās problēmas, ko arī par enerģētiku atbildīgais ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) Dienai solīja darīt. Taču tas, kā var noprast no ministra sacītā, lielā mērā būs atkarīgs no budžeta iespējām.
Iemesli dažādi
LPS minēto 45-50% apkures sadārdzinājumu nākamajā sezonā aplēsusi, ņemot vērā akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei no šā gada 1. jūlija, iespējamo samazinātās 10% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes atcelšanu siltumapgādei, tai piemērojot 21% likmi, kā arī paša energoresursa sadārdzināšanos.
Saskaņā ar savienības aplēsēm Latvijā apmēram 70% siltuma nodrošina no Krievijas Gazprom iepirktā dabasgāze. Tās piegādes a/s Latvijas gāze (LG) informācija liecina, ka būtiski gāzes tarifs rūpnieciskajiem klientiem, kuru vidū ir arī siltuma piegādātāji kā Rīgas siltums, sāka pieaugt no šā gada marta. Gāzes cena, pēc LG pārstāvja Vinsenta Makara Dienai teiktā, pieaug dažādu iemeslu dēļ. Paaugstinājusies dabasgāzes cena tirgū, resursu sadārdzina arī dolāra vērtības pieaugums. Proti, ir nepieciešami vairāk latu, lai nopirktu dolārus, ar ko norēķinās par dabasgāzi. Zināma ietekme ir arī akcīzes nodoklim, kas dabasgāzei piemērots ar šā gada 1. jūliju. Ja siltumapgādei no nākamā gada tiks piemērota 21% PVN likme, tad daudzām mājsaimniecībām var rasties lielas grūtības samaksāt savus apkures rēķinus, lēš V. Makaris.
Ar nodokļiem
LPS un arī Parex bankas ekonomists Zigurds Vaikulis stipri apšauba iespēju panākt labvēlīgākas gāzes iepirkuma cenas. Līdz ar to teju vienīgais, kas var pasargāt mājsaimniecības no pārāk krasa apkures sadārdzinājuma šoruden, ir atlikt akcīzes piemērošanu siltumenerģijas ražošanā izmantotajai dabasgāzei un atstāt spēkā pazemināto 10% PVN likmi siltumenerģijas piegādei. Finanšu ministrijā (FM) Dienai norādīja, ka priekšlikums ar nākamo gadu vairākām precēm un pakalpojumiem, tajā skaitā siltumenerģijas piegādei, piemērot 21% PVN pamatlikmi vēl ir apspriešanas stadijā. Līdz ar to vēl nevar droši pateikt, ka šis priekšlikums uz valdību tiks virzīts, noteica ministrijā. Tā gan ir aplēsusi: ja siltumenerģijas piegādei 10% vietā tiktu piemērota 21% PVN likme, tas budžetā papildus dotu vairāk nekā 14 miljonus latu.
Ekonomikas ministrs sola aizstāvēt pazemināto PVN likmju saglabāšanu siltumenerģijas piegādei, ja valdībā tiks rosināts šim pakalpojumam piemērot 21% likmi. Savukārt ideju atlikt akcīzes piemērošanu dabasgāzei uz vēlāku laiku A. Kampars neatbalsta, jo tad budžetā ieplānotie resursi no šī nodokļa būtu jāmeklē citur.
Jādomā arī par parādiem
Ja valsts neņems vērā LPS ieteikumus par nodokļiem apkurei, tad valdībai būtu pašvaldībām jāatvēl vairāk resursu trūcīgo pabalstīšanai. Proti, valstij būtu jāsedz 80% kompensējošā sociālā pabalsta pašreizējo 20% vietā, norāda savienībā. A. Kampars piekrīt, ka būtu jādomā par papildu drošības spilvenu trūcīgākajiem, gan apšaubot, ka valsts spētu piešķirt pašvaldībām resursus prasītā pabalsta apmēra nodrošināšanai. LPS ieteikums septembra vidū valdībā vētīt pašvaldību gatavību apkures sezonai un iespējamo valsts atbalstu apkures nodrošināšanai A. Kampara skatījumā ir vērā ņemams un īstenojams. «Diez vai esmu gatavs nosaukt konkrētu datumu, bet šos jautājumus vajag risināt,» piekrīt ministrs. Saskaņā ar LPS veikto aptauju kopējais mājsaimniecību parāds pašvaldībās par apkuri visā Latvijā pārsniedz 30 miljonus latu. «Tik liels parāds nekad nav bijis,» Dienai noteica LPS pārstāvis Paulis Barons un bilda, ja valsts nepalīdzēs segt šo parādu, tad daudzi cilvēki rudenī savos mājokļos sals, jo siltuma piegādātāji nepieslēgs apkuri. «Patlaban ārā ir silts, taču par apkuri jāsāk domāt laikus gluži tāpat kā ragavas jātaisa vasarā.»