Tas, ka liels studentu skaits darba dēļ neapmeklē lekcijas, bet akadēmiskais personāls strauji noveco, ir jau zināms fakts. V.Dombrovskis pētījumā uzsver vēl kādu problēmu - augstākā izglītība ilgtermiņā rada maz jaunu ideju. Tas secināts, aptaujājot mazu, uz zināšanām balstītu uzņēmumu vadītājus. Izrādījies, ka neatkarības gados iegūtā augstākā izglītība ir mazāk efektīva inovāciju un patentu skaita ziņā nekā padomju gados iegūtā.
V.Dombrovskis arī analizējis mūsu zinātnieku publikācijas angļu valodā iznākošajos starptautiskajos akadēmiskajos žurnālos, un atkal secinājums nav glaimojošs akadēmiskajai videi. Latvijas zinātnieki, īpaši sociālajās zinātnēs, būtiski atpaliek no kaimiņvalstu kolēģiem. Latvijas pētniekiem publikāciju ir krietni mazāk. Tas savukārt rada šaubas par Latvijas augstskolu akadēmiskā personāla pētījumu un lekciju kvalitāti.
Lai pētniecību padarītu konkurētspējīgāku, V.Dombrovskis iesaka par galveno zinātnieku darba kvalitātes mērauklu noteikt publikāciju skaitu starptautiski recenzējamos žurnālos un augstākajā izglītībā vairāk nostiprināt angļu valodu. Viņš gan tam paredz lielu pretestību: «Pirmkārt, liela daļa no esošajiem sociālo zinātņu pētniekiem angļu valodu pietiekami labi neprot. Otrkārt, ja pēkšņi daudz kas no tā, kas notiek, piemēram, Latvijas ekonomikas zinātnē, tiktu iztulkots angliski, daudziem ārzemēs būtu šoks. Latviešu valoda palīdz to noslēpt.»
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds atgādina, ka sociālās zinātnes Latvijā ir ļoti jaunas, piemēram, politoloģija vispār radās tikai pēc 1990.gada. Turklāt zinātnē esot svarīga ne vien efektivitāte uz āru, bet arī darbs ar sabiedrību. Sociālajām zinātnēm tas nozīmējot publikācijas pašai sabiedrībai, piemēram, pārskatu par tautas attīstību, bet dabaszinātnēm - inovācijas. «Un kā mums ar tām ir?» retoriski vaicā J.Rozenvalds. Viņš arī uzsver, ka dabaszinātnēm ir lielāki starptautiskie panākumi, jo zinātnes finansējumā prioritāras bijušas tieši dabas zinātnes.
Tāpat kā J.Rozenvalds, arī Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts uzsver, ka galvenā problēma ir nepietiekamais zinātnes finansējums. «Kur radīsies ārzemju eksperti, ja mums neiedos naudu, par ko tiem maksāt? Par velti jau neviens nebrauks,» pauž I.Knēts. Nevar prasīt varoņdarbus, ja zinātnes finansējumu samazina uz pusi, piebilst J.Rozenvalds.
Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš SAK diskusijā pārstāvēs arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, uzskata, ka no valsts puses zinātnei nauda vienmēr jāatrod tam, kas saistīts ar letoniku, «jo tas ir mūsu pamats». Par pārējo - «fundamentāli jāatbalsta tas, kur esam pasaules līmenī», bet par pārējo varētu rūpēties bizness ar zinātnes banku palīdzību.