A. Merkele pārmeta Krievijai, ka tā ir izmantojusi Ukrainas vājumu, nevis rīkojusies kā partneris, kas varētu palīdzēt noregulēt situāciju kaimiņvalstī. «Ja Krievija turpinās rīkoties tāpat kā pēdējās nedēļās, tad tā nebūs katastrofa tikai Ukrainai. Šāda rīcība ne tikai mainīs Eiropas Savienības (ES) attiecības ar Krieviju, tā Krievijai radīs smagas sekas - politiskas un ekonomiskas,» A. Merkele paziņoja, uzrunājot Bundestāgu.
Viņa nepieminēja sankcijas, bet brīdināja, ka ES sadarbībā ar ASV un NATO lems par «nopietnu ekonomisko ietekmi», ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpinās ignorēt rietumvalstu aicinājumus risināt situāciju Ukrainā diplomātiskā ceļā un pieļaus Krimas referendumu.
«Neviens no mums nevēlas nonākt līdz šādu lēmumu pieņemšanai, bet mēs esam gatavi un apņēmīgi to darīt, ja tas būs nepieciešams,» sacīja kanclere.
Pirmdien Briselē tiksies ES ārlietu ministri, kuri varētu lemt par ieceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām un biznesmeņiem. Nākamceturtdien paredzēts ES līderu samits, kurā runās par turpmākām ekonomiskajām sankcijām pret Maskavu.
Arī ASV prezidents Baraks Obama, trešdien Vašingtonā tiekoties ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku, brīdināja, ka Krievija maksās augstu cenu, ja tā neatkāpsies no plāna anektēt Krimu.
Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Aleksejs Ļihačovs vakar paziņoja, ka Maskava ir gatava spert pretsoļus, ja Rietumi ieviesīs sankcijas pret Krieviju.
«Mūsu sankcijas būs simetriskas. Bet mēs ceram, ka [Rietumi] ieviesīs specifiskas politiskās, nevis tirdzniecības un ekonomiskās sankcijas,» amatpersonu citē The Wall Street Journal.
Krievija ceturtdien Ukrainas robežas tuvumā sāka militārās mācības, kurās piedalās 8500 militārpersonu un liels daudzums artilērijas.
Ukrainas parlaments - Augstākā rada - ceturtdien pieņēma likumprojektu, kas paredz izveidot Nacionālo gvardi, kuras mērķis būs «garantēt valsts drošību, aizsargāt robežas un likvidēt teroristiskus grupējumus».
Rezerves militārā formējuma, ko veidos uz Ukrainas Iekšlietu ministrijas iekšlietu karaspēka bāzes, sastāvā būšot 60 tūkstošu karavīru. To veidos no profesionālajiem un obligātā iesaukuma karavīriem, kā arī no militāro akadēmiju absolventiem un brīvprātīgajiem.