Ivars Ījabs
Eiropā nerunāt par sociālo vienlīdzību vispār ir sliktais tonis. Un skaidrs, ka to dara visi. Jautājums, kādā toņkārtā tu par to runā. Ja runā tādā toņkārtā, ka tagad «sēdiet mierīgi, neko nedariet, valsts par jums visiem parūpēsies, tikai balsojiet», tad tas, protams, galīgi nepiestāv tādai labēji konservatīvai partijai. Jo šādai partijai vajadzētu uzsvērt lietas, kas Latvijā galīgi nav populāras. Piedošanu. Bet, pirmkārt, valsts iespējas rūpēties par sociālo vienlīdzību tuvāko gadu laikā būs visnotaļ ierobežotas, maigi izsakoties. Otrkārt, nepieciešams pateikt, ka vispirms tev nepieciešams rūpēties pašam par sevi. Diemžēl tā Latvijā nedrīkst runāt neviens. Vienalga - vai viņš ir labējs vai kreiss, Vienotība vai Saskaņas centrs. Atceraties, ka pagājušajā vasarā finanšu ministrs Andris Vilks izteicās tādā garā, ka valsts nevar katram izskriet pakaļ. Viņu taču drausmīgi norēja. Momentā. Viņš publiski dabūja taisnoties. Tāds normāls labēji konservatīvs diskurss Latvijā ir vienkārši drausmīgi nepopulārs.