Pašvaldība nav uzņēmuma akcionārs, un teorētiski domes iespējas ietekmēt tā darbību ir ierobežotas, bet notiekošais uzņēmumā var atsaukties uz vietējo varu. Visu aptaujāto partiju pārstāvji ir līdzīgās domās - pašvaldībai ir vajadzīgs plāns, kā mazināt sociālo spriedzi un nodrošināt ar darbvietām bez darba palikušos cilvēkus.
«Pašvaldībai ir liela loma, bet tai nav izšķirošās ietekmes uz to, kā uzņēmums attīstās. Tā ir tikai viena no iesaistītajām pusēm to risku dēļ, kas var rasties pilsētā no problēmām vienā lielā uzņēmumā,» sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsvēra, ka valdības interesēs ir uzņēmumu saglabāt, «ja tas ir saprātīgi iespējams, bet tam arī turpmāk ir jāmodernizējas - ja tik liels uzņēmums nemodernizējas un neceļ līmeni, tas var kļūt par apgrūtinājumu pilsētas attīstībā». Jāatgādina, ka 2012. gadā uzņēmumā tika pabeigta 2010. gadā sāktā modernizācija. Tā bija nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropas prasībām atbilstošu tā darbību, jo martena krāsnis bija novecojusi tehnoloģija. Ja ražošanas process nebūtu modernizēts, LM jau pirms pāris gadiem varēja aizslēgt. Dienas Bizness raksta - līdz ar modernizācijas sākšanu ir milzis konflikts starp LM akcionāriem - Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu no vienas puses un Kirovu Lipmanu no otras puses.
Ekonomikas ministram nav zināms, kāda ir bijusi Liepājas mēra sadarbība ar LM akcionāriem. Tagad U. Sesks regulāri D. Pavļutam zvanot un uztraucoties, bet, kā tas bijis līdz šim, ministrs nezinot. U. Sesks Dienai atzina, ka akcionāru ķildas ir viena no lielākajām problēmām, domes vadība šos cilvēkus ir mēģinājusi vairākkārt apsēdināt pie viena galda. «Mums ir izdevies panākt arī kompromisus, bet tur ir kaut kas tāds, kas uz ārpusi nav zināms. Viņu savstarpējās attiecības zina tikai viņi paši, un tur neviens no malas nevar iejaukties,» saka U. Sesks. Viņš skaidro, ka modernizācijas pabeigšana uzņēmumā ir sakritusi ar problēmām Eiropas tirgos, kas nav atveseļojušies, un tirgus stagnācijas dēļ mazinās iespējas pārdot saražoto. Liepājas mērs atgādina, ka Liepājas metalurgs ir Eiropas mēroga spēlētājs, kas atkarīgs no situācijas Eiropas tirgos. Tas daudzus gadus bijis lielāko ražotāju un eksportētāju vidū, kā arī lielākais elektrības un gāzes pircējs, tāpēc tā saglabāšana esot Latvijas valsts interesēs.
Valdība ir izsniegusi galvojumus Liepājas metalurgam, un daži Liepājas mēra sāncenši uzskata, ka U. Seskam nevajadzēja «klapatot galvojumus un stāstīt, cik viss ir labi, bet atklāti runāt par uzņēmuma problēmām». Domnieks Ivars Kesenfelds, kurš ir opozīcijā priekšsēdim, atzīst: «Domes vadībai var pārmest vienīgi par gadu gadiem nepamatoti izvērsto viena uzņēmuma lobēšanu, neveicinot alternatīvu darbvietu veidošanos pilsētā. Nekritiskā pozitīvisma kampaņa zināmā mērā novērsa sabiedrības uzmanību no uzņēmumā samilzušajām problēmām.» To kritiski vērtē arī Reformu partijas saraksta līderis Liepājas papīra valdes priekšsēdis Jānis Vilnītis, pēc kura domām, pašvaldībai vajadzēja vairāk būt līdzās arī citu uzņēmumu vadībai.
U. Sesks saka - ja valdībā nebūtu izcīnīts galvojums, jau 2010. gadā uzņēmums būtu aizvērts. Pirms vairākiem gadiem lūgumu izsniegt galvojumu LM parakstīja visi no Liepājas ievēlētie Saeimas deputāti, arī viens no Saskaņas centra līderiem Valērijs Agešins, kurš tagad to skaidro ar rūpēm par uzņēmumā strādājošajiem. Atgādinot, ka U. Sesks visus gadus ir sadarbojies ar valdošajām partijām, V. Agešins uzskata, ka nav izdarīts pietiekami investoru piesaistē. VL-TB/LNNK saraksta līderis Raivis Blumfelds uzskata - līdzīgi kā ir sagatavota Latgales glābšanas programma, ir nepieciešams rīcības plāns arī Liepājai, domājot par cilvēkiem, kas var zaudēt darbu. Viņaprāt, iniciatīvai jānāk no pašvaldības, lai kopā ar Saeimu un valdību risinātu LM radītās problēmas. Liepājas metalurģijas uzņēmums ir atbalstījis arī bērnu un jauniešu sportu. Futbola un hokeja klubos ir ap 600 jauniešu, un domes vadība domājot, kā pārņemt šos klubus, ja LM tos nevarēs uzturēt. Pašvaldības sociālajā dienestā ir radītas iespējas konsultēt uzņēmumā strādājošos, kā arī apzināti pilsētas budžeta uzkrājumi, lai viņus finansiāli atbalstītu. U. Sesks pieļauj, ka vēlētāju attieksmi pret domi var ietekmēt uzņēmuma grūtības, taču pašvaldības rīcībā neesot daudz sviru, «ar ko tā glābšanā varam dot nopietnu pienesumu». Finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums Liepājas metalurgs (LM) otrdien atsāka ražošanu, informēja aģentūra LETA. Pašlaik darbinieki uzņēmumā netiekot atlaisti.