Elpošana apstājas miegā
Krākšana nav jāuzskata par veselības problēmu - norāda J. Svaža. Ar vecumu gan tā novērojama biežāk. Nereti problēmas cēlonis ir liekais svars - pieaugot ķermeņa masai, elpceļi kļūst šaurāki, jo tauki nosēžas arī kaklā. Turklāt krācot elpceļi tiek arī traumēti - sākas iekaisums, parādās tūska un, ja krācējs neatbrīvojas no liekajiem kilogramiem, nenovērš deguna elpošanas traucējumus, krākšana tikai pastiprinās. «Sašaurinoties elpceļiem, paātrinās gaisa plūsma, un audos rodas vibrācijas. Mēles saknes mīkstās aukslējas ir vieta, kas notur muskulatūras tonusu, bet aizmiegot tas kļūst vājāks. Jo dziļāks miegs, jo vājāks tonuss, un, padziļinoties miegam, atslābstot muskulatūrai, elpošanas traucējumi no krākšanas var pāriet apnojā,» skaidro mediķis. Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir potenciāli letāli elpošanas traucējumi miegā, kuru laikā atkārtoti apstājas elpošana augšējo elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ. Kā liecina pētījumi, OMA ir plaši izplatīta kaite pēc 65 gadiem - šajā vecumā dažādas šīs saslimšanas pakāpes piemeklē 70% vīriešu un 56% sieviešu. Tiem, kam jau ir kādas saslimšanas, OMA sastopama biežāk.
Runājot par apnoju, jāpiemin fizika - dabā sastopamais Bernulli likums: gaisa plūsmas šaurākajā vietā ir mazāks atmosfēras spiediens. Piemēram var ņemt mīkstu gumijas caurulīti - tajā sparīgi iepūšot, negatīvais ieelpas spiediens rada strauju gaisa plūsmu, kā rezultātā caurulīte tās vidū saspiežas. Jo ātrāka gaisma plūsma, jo mazāks ir spiediens. Apnojas jeb elpošanas apstāšanās gadījumā līdzīgi notiek ar elpceļiem. Miega laboratorijas vadītājs gan norāda - elpošanas apstāšanās var notikt tikai dziļajā miega fāzē. Tā var ilgt no 10 līdz pat 40 sekundēm, bet smagos gadījumos, ko medicīnā dēvē par OMA sindromu - apstāties līdz pat divām minūtēm. Šādas epizodes nakts miega laikā var atkārtoties pat simtiem reižu!
Kļūst izteikti miegaini
«Šīs saslimšanas traģisms slēpjas faktā, ka bieži vien par šiem procesiem miegā slimnieks pat nenojauš, ja viņam nav neviena, kas uz tiem norādītu,» atzīst J. Svaža. Miega apnoja lēni, bet graujoši ietekmē cilvēka veselību. Ārsts uzskaita: «Tās rezultātā attīstās sirds un asinsvadu saslimšanas - vispirms hipertonija, bet beigās var piemeklēt arī infarkts vai insults. Apnojas slimniekiem ir tendence aptaukoties, jo miega traucējumu dēļ rodas arī vielmaiņas traucējumi. Var attīstīties 2. tipa cukura diabēts. Un vēl šie cilvēki kļūst izteikti miegaini.» Apstājoties elpošanai, skābekļa daudzums organismā samazinās. Tas izraisa trauksmi organismā, kas savukārt paaugstina asinsspiedienu, veicina sirds ritma traucējumus - tādējādi tiek traucēti procesi, kas miega laikā atjauno organisma spēkus. «Cilvēks smok, un organisms to modina, liekot atgriezties seklākā miegā - tas parasti notiek ar skaļu krācienu. Organismam nav laika atpūsties, jo visas nakts garumā jācīnās ar elpas trūkumu un ir izjaukta normālā miega struktūra,» skaidro J. Svaža.
Smagas apnojas gadījumos pacientam ir stipri izteikta miegainība. Mediķis ilustrē to ar bīstamu autokravu šofera pieredzi, kurš, būdams pie stūres, aizmidzis pie luksofora sarkanās gaismas, iebraucis pretējā braukšanas joslā... «Tā nav nolaidība - apnojas pacients dzīvo apzinīgi, iet gulēt laikus, bet tik un tā pieceļas miegains, noguris, jau pēc stundas gatavs atkal iegrimt miegā,» komentē J. Svaža un piebilst - Eiropas Savienības valstīs no 2015. gada smagas miega apnojas formas tiks pielīdzinātas tām saslimšanām, ar kurām nedrīkst iegūt autovadītāja tiesības un vadīt autotransportu. «Pētījumos pierādīts, ka miega apnojas cilvēki līdz pat sešām septiņām reizēm biežāk izraisa ceļu satiksmes negadījumus,» uzsver J. Svaža.
Sākumā simptomus nejūt
Miega traucējumu izmeklējumus var veikt miega laboratorijā un mājās - pacientam līdzi tiek iedota speciāla aparatūra, pieslēdzama vakarā pirms gulētiešanas. Jau nākamajā rītā ar mērījumu rezultātiem var doties pie miega ārsta, kurš informāciju izanalizē. OMA sindroma pacientus gan izmeklē speciāli aprīkotā miega laboratorijā, kur tiek noteikts apnojas epizožu daudzums visas nakts garumā. Elpošanas traucējumu smaguma pakāpi speciālisti nosaka, izmantojot tā saucamo AH indeksu. Līdz 100 epizodēm septiņu miega stundu laikā tiek uzskatīta par vieglu formu. Vidēji smagas formas pacientiem novēro apmēram 140 epizodes, savukārt smagas formas gadījumā tās jau mērāmas vairākos simtos. Miega laboratorijas vadītāja praksē bijuši pat ļoti smagi gadījumi, kad vienas nakts laikā fiksētas 450 apnojas epizodes. Ja OMA pacients pats nezina par savu saslimšanu, divus trīs gadus viņš var nodzīvot, nejuzdams sekas. «Tas raksturīgs šai slimībai - elopšanas traucējumi var būt pat smagi izteikti, bet sākotnēji slimnieks tos nejūt. Taču pamazām parādās nogurums, rodas asinsspiediena problēmas, pieaug ķermeņa svars. Tas ir kā apburtais loks - cilvēks kļūst pasīvāks, pieaug svars. Jo lielāks svars, jo smagāka apnoja,» norāda J. Svaža.
OMA sindroma ārstēšanā iesaistās vairāki speciālisti - kardiologs, pulmologs, endokrinologs, nereti arī neirologs - atkarībā no izraisītajām saslimšanām. Speciālisti cīnās ar sekām, bet ārstēšana nevar dot labus rezultātus, ja nav novērsti elpošanas traucējumi. Diemžēl elpvadu paplašināšana ķirurģiskā ceļā vairāk piemērota gados jaunākiem cilvēkiem ar vieglākām saslimšanas formām. Vecāka gadagājuma pacientiem visbiežāk piedāvā pozitīvā spiediena terapiju. Tajā izmanto speciālu aparātu, kas ar gaisa spiediena palīdzību paplašina elpceļus, palīdz ieelpot. Aparāts jālieto regulāri, ik nakti un visbiežāk - pastāvīgi. Tas nav lēts. Miega laboratorijas vadītājs J. Svaža norāda: «Latvija ir viena no trim Eiropas Savienības valstīm, kurā valsts neapmaksā miega laboratorijas pakalpojumus un šo ārstēšanas paņēmienu. Taču ekonomiskie aprēķini pasaulē pierādījuši: ja neārstē miega apnoju, tad izdevumi veselības aprūpei pēc pieciem gadiem pieaug septiņkārt. Pasaulē jau ir nonākuši pie slēdziena, ka lētāk ir ieguldīt līdzekļus, lai slimību laikus diagnosticētu un nepieļautu tās attīstību.»