Mīti ir no paaudzes paaudzē nodoti stāsti par pasaules un cilvēka radīšanu, par dabā valdošo kārtību un to, kāda tajā ir cilvēka vieta un loma. Pie mitoloģijas pieskaitāmi gan sengrieķu mīti, gan plaši izmantotie Bībeles sižeti, gan jebkuras tautas senākie priekšstati par lietu kārtību virs zemes, kas atklājas folklorā. Ar mitoloģijas palīdzību cilvēki apliecina un stiprina sev svarīgās vērtības un harmonizē pasauli, lai tajā justos drošāk. Latvijas mākslinieku dažādos laika posmos un medijos veidoti darbi ar atsauci uz antīko, kristīgo un latviešu mitoloģiju kopš pagājušās ceturtdienas līdz 26. novembrim skatāmi izstādē Mītu koordinātes Mūkusalas Mākslas salonā.
Izstādes kuratorei un salona vadītājai Sniedzei Kālei ideja par mītu kā izstādes kopsaucēju radusies jau pirms kāda laika: «Mitoloģija Latvijā ir populāra visos mākslas žanros - kino, literatūrā, tēlotājā mākslā, mūzikā un citos. Tā ir aktuāla tēma, kas nekad nenoveco.» Ieceri realizēt pamudinājuši vairāki faktori, tajā skaitā jaundarbi, kas mītu traktējuši ļoti interesanti - Ingas Melderes darbs Māja pie ūdenskrituma un Kārļa Vītola animācijas filma Mīnotaurs. Tomēr vislielāko satricinājumu radījuši terorakti Parīzē pērn novembrī, kas lika domāt par dažādo kultūru sadursmi, to, cik spēcīgi šobrīd ir (vai nav) Rietumu civilizācijas pamati un vai mūsdienās tās mitoloģija var palīdzēt stiprināt mūsu izjūtu par pasaules kārtību. «Izstāde ir rosinājums atcerēties kopīgo kultūru - antīko, kristietības un nacionālo, kurā balstās mūsu vērtības arī mūsdienās. Nevajag mītu nošķirt no ikdienas, bet gan atpazīt, lietot un orientēties šajās kultūras koordinātēs,» teic S. Kāle.
Izstādē blakus klasiķiem Jēkabam Bīnem, Jānim Ferdinandam Tīdemanim, Kārlim Miesniekam, Indulim Zariņam, Janim Rozentālam un citiem skatāmi arī vairāku mūsdienu autoru darbi, kuru daiļradē vērojama noturīga interese par mitoloģiju. Kāds ar mīta palīdzību atmasko mūsdienu politiskos (anti)varoņus, kāds norāda uz cilvēka ambīciju smieklīgumu uz mūžības fona, cits pievēršas subjektīvi interesantam traktējumam ar pašironijas devu. «Pieejas ir dažādas, līdz pat dekonstrukcijai, tomēr mīts ir klasiska vērtību sistēma. Izmantojot mitoloģiskos motīvus, mākslinieks it kā automātiski rada kaut ko, kam ir vērtība. Tas savā veidā ir glābiņš, kad neko nevaram noteikti apgalvot. No vienas puses, tas ir vieglākais ceļš, no otras, - grūtākais, jo pirms viņa šos sižetus izmantojuši jau simtiem mākslinieku, tāpēc jāatrod veids, kā šo tēmu risināt, lai darbam būtu jēga un lai tas atbilstu laikam,» skaidro kuratore. Ekspozīcijā ir iespēja noskatīties videointervijas ar māksliniekiem Frančesku Kirki, Gunāru Krolli un mākslinieka Vladimira Glušenkova atraitni Terēzi Glušenkovu, kurās viņi dalās pārdomās par mitoloģijas tēmas nozīmi mākslas darbos. Izstādē apskatāmi arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas zelta fonda darbi, piemēram, Artūra Bērnieka Ūsiņš.