Starptautiskajā pianisma zvaigžņu festivālā, kas Liepājā norisināsies no 18. līdz 21. martam. Šogad festivālā, godinot Dāmu Liepāju dzimšanas dienā, kā solistes aicinātas tikai dāmas, citējot Liepājas Simfoniskā orķestra direktoru Uldi Lipski - «pianisma princeses un hercogienes no plašās pasaules».
Biļetes pārdotas
Mei Ji Fu, kuras portrets rotā festivāla afišas, ir BBC Gada labākās debijas balvas ieguvēja. Viņa pārsteigusi mūzikas kritiķus un klausītājus BBC MUsic Magazine 2013. gada balvu pasniegšanas ceremonijā ar «brīvu un virtuozi spīdošu» spēli (The Times). Kopš Grand Prix iegūšanas 2008. gada Marijas Kallasas konkursā Atēnās Mei Ji Fu no daudzsološas pianistes kļuvusi par «uzlecošu zvaigzni» (International Piano Magazine). Viņas solo albums Muzikālās rotaļlietas 2013. gadā līdz ar BBC Gada labākās debijas balvu guvis arī straujus panākumus, sasniedzot 3. vietu portāla Amazon klasiskās mūzikas ierakstu topā un izpelnoties kritiķu atzinību The Times, The Examiner, Neue Zurcher Zeitung, Lebrecht's CD of the Week, kā arī piecu zvaigžņu recenzijas BBC Music Magazine un Vācijas Klassik. Mei Ji Fu sniegs solo koncertu Muzikālās rotaļlietas Liepājas Latviešu biedrības namā 20. martā plkst. 19. Sestdien, 21. martā, festivāla noslēgumkoncertā viņa kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri, tā diriģentu Atvaru Lakstīgalu un trompetistu Juri Tereščuku atskaņos Dmitrija Šostakoviča Pirmo koncertu klavierēm, trompetei un orķestrim (do minorā, op.35). Šī vakara solistes būs arī starptautisko konkursu laureāte latviete Antoņina Suhanova un Sjajiņa Vana no Ķīnas. Laikus gan jābrīdina, ka visas biļetes uz festivāla noslēgumkoncertu ir jau pārdotas.
Degviela disciplīnā
«Es nāku no ķīniešu ģimenes (esmu Malaizijas ķīniete ceturtajā paaudzē - proti, mani vecvecāki pārcēlās šurp no Ķīnas XX gs. sākumā). Mūsu darba ētika - visu laiku sūri, grūti strādāt - ir slavena. Domāju, ka šī mentalitāte Āzijas jaunajiem mūziķiem dod disciplīnu un degvielu strauji virzīties uz priekšu. Cita lieta jau ir pieaugušo mūziķu tālākā attīstība. Tā kā es nāku no nācijas, kurai nav daudz zināšanu par Rietumu klasisko mūziku (arī mani vecāki nav mūziķi), es uzlūkoju un klausos mūziku ar svaigu perspektīvu,» Dienai stāsta Mei Ji Fu, priecādamās, ka viņai bija izdevība skoloties gan Malaizijā, gan Apvienotajā Karalistē, kur pēc tam apmetusies uz dzīvi.
«Es studēju Londonā, un palikt šajā pilsētā man bija gluži dabiski. Bet es katru gadu atgriežos Malaizijā, dažreiz pat vairākas reizes gadā, koncertēt un sniegt meistarklases. Protams, arī pabūt kopā ar savu ģimeni un ar dabu, it īpaši - jūru,» pianiste atklāj. Šoreiz tas saprotams burtiski, jo viņa ir kaislīga nirēja. «Niršana (daivings) ir brīnišķīga, jo viss, ko dzirdu zem ūdens, ir manis pašas elpošana un klusums. Kad galva ir tik pilna ar skaņām un mūziku, to nepieciešams laiku pa laikam iztīrīt līdzīgi tam, kā māksliniekam jātīra audekls, lai uz tā atkal varētu gleznot ar jaunām krāsām,» viņa paskaidro.
Laiks kam liriskākam
Augstu novērtētā kompaktdiska nosaukumu pianiste ir aizņēmusies no Sofijas Gubaiduļinas miniatūru cikla Muzikālās rotaļlietas. «Gubaiduļina sacerēja 14 nelielus skaņdarbus savai meitai, tie ir burvīgi un humora pilni. Man radās ideja likt tām blakus vēl citas miniatūras ar līdzīgu humora devu, tā sameklēju albumam vēl divus skaņdarbus - korejiešu komponistes Unsukas Činas un viņas ievērojamā skolotāja Ģērģa Ligeti miniatūras. Solokoncertā Liepājā dzirdēsiet sešas brīnišķīgas Unsukas Činas etīdes, un tieši blakus tām vakara pirmajā daļā arī četras lieliskas Karola Šimanovska etīdes,» viešņa paskaidro, ka kopš CD izdošanas izveidojusi jau ļoti daudzas «rotaļlietu» programmas, spēlējoties ar dažādām atšķirīgām idejām. «Nu ir pienācis laiks kaut kam liriskākam. Tāpēc solovakara otrajā daļā skanēs Sergeja Rahmaņinova un britu XX gs. komponista Edvīna Jorka Bovena prelūdijas. Pamīšus vienu pēc otras, kā muzikālā dialogā, dabiski radniecīgā, romantiskā plūdumā.
Savukārt D. Šostakoviča koncerts ir ļoti īpašs, jo tas «asprātīgā veidā savieno pagātni ar tagadni. Vispirms Šostakovičs «nozog» Bēthovena, Haidna un tautas melodijas, lai pēc tam tās pasniegtu jau pats savā, atšķirīgajā un izteikti atpazīstamajā mūzikas valodā. Šīs konstantās vecā un jaunā attiecības ir tas, ar ko man patīk spēlēties,» norāda Mei Ji Fu. Ar uzstājīgu malaiziešu vai ķīniešu kultūras popularizēšanu viņa nenodarbojas un, jautāta par savu mākslinieces misiju, atbild: «Es esmu tikai pianiste. Tas ir liels uzdevums.»