Viņa kolēģu uzstāšanās apstiprināja, ka ar šo ieceri varētu būt saistīta VL-TB/LNNK politika. Tuvākais uzdevums ir pēc nākamā gada vietējām vēlēšanām palielināt ietekmi pašvaldībās, padarot tās nacionālākas. NA partijām tagad ir neliela pārstāvniecība vietējā varā. NA aicinās likumā paredzēt iespēju pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma, informēja Jānis Dombrava.
Pagājušā gada 23. jūlijā VL-TB/LNNK paziņoja par vienotas partijas izveidi uz apvienības bāzes, bet līdz vēlēšanām to nevarēja pagūt reģistrēt, tāpēc uz Saeimu NA startēja apvienības statusā. Pēc vēlēšanām atklājās, ka VL-TB/LNNK, pārtopot par partiju, vairs nevarēs saņemt valsts finansējumu. Koalīcija ir vienojusies atbalstīt likuma izmaiņas, kas ļautu partijām kā apvienības saistību pārņēmējām pretendēt arī uz tām paredzēto finansējumu. Taču pagaidām Saeima šos grozījumus nav pieņēmusi. Vienotība, kura nonāca līdzīgā situācijā, to risināja, līdzās partijai saglabājot arī apvienību, kuru veido Vienotība un reģionālā partija Tukuma pilsētai un novadam. Taču VL-TB/LNNK šādu paralēlo politisko spēku nevēlas veidot.
Tādējādi sestdien pirms kopīgās konferences notika divu partiju - Visu Latvijai! un TB/LNNK - kongresi, kuros pārvēlēja arī vadību un valdi. Visu Latvijai! arī turpmāk vadīs līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, bet TB/LNNK valdes priekšsēdis ir Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Konferencē tika atzīts, ka ne visur abu partiju reģionālās nodaļas ir apvienojušās, dažās pašvaldībās viena partija ir koalīcijā, bet otra - opozīcijā. Toties pirms trim mēnešiem ir izveidots Nacionālās apvienības koris, kuru vada Edgars Račevskis. Tajā sestdien dziedāja arī Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Saeimas deputāts Raivis Blumfelds, kā arī frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks. Savs koris Pa saulei ir arī Latvijas Zemnieku savienībai (LZS), taču pēdējā LZS kongresā to jau pieteica kā Garkalnes novada kori.
Ziņojumi bija sagatavoti kā prezentācijas par būtiskiem ar apvienības darbību saistītiem jautājumiem. NA līdzpriekšsēdētājs R. Dzintars stāstīja par izdarīto un arī nepaveikto, esot valdībā, kā arī minēja ieguvumus no dalības koalīcijā, kā vienu no pirmajiem nosaucot to, ka sadarbības partneri ir spiesti «kļūt nacionālāki». Taču viņš norādīja uz neproporcionālo pārstāvniecību valdībā, kur VL-TB/LNNK ir tikai divi ministri, bet Zatlera Reformu partijai - pieci, taču atbildība par valdības lēmumiem ir visiem vienāda. «Partneri ir atšķirīgi, viņi nedeg par to ideju, par kuru degam mēs,» atzina R. Dzintars, skaidrojot, kāpēc daļa apvienības priekšlikumi ir noraidīti. «Mums ir jāsaglabā savi ideāli. Mēs arī turpmāk godināsim karavīrus 16. martā,» teica R. Dzintars, kura sacīto pavadīja aplausi. «Savu identitāti saglabāt,» novēlēja arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kura ir visu laiku pirmā Visu Latvijai! pārstāve valdībā, raksturoja tuvāko gadu ieceres - pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecību šā gada 18. novembrī, bet 2015. gadā LNB ir jākļūst par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā mājvietu. Kultūras ministre ne mirkli nenožēlo iesāktās pārmaiņas Nacionālajā operā, jo ir notikušas «izmaiņas arī attiecībās ar darbiniekiem, un te būs stingrība, mērķtiecība un kārtība». Konferencē dominēja runas ar konkrētu tematisku ievirzi, ko var attiecināt arī uz Saeimas deputātes Vinetas Poriņas uzstāšanos par valsts valodas statusu, kā arī uz Eiropas Parlamenta deputāta R. Zīles runu par Latvijas ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, kurā bija uzsvērts, ka Krievijas ģeopolitiskās intereses Eiropā kļūst stiprākas.