Bailes no Krievijas
NATO jau labu laiku mēģina vienoties par jauniem alianses mērķiem, lai izkliedētu priekšstatu, ka pēc aukstā kara beigām alianse zaudējusi pastāvēšanas jēgu. Dalībvalstis sapratušas, ka nepieciešams izstrādāt arī plašāku stratēģiju, kas apliecinātu NATO uzticību kolektīvās aizsardzības principiem.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ceturtdien Tallinā uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas aliansei vajadzētu izveidot kopīgu pretraķešu aizsardzības vairogu, kas aizsargātu visas dalībvalstis. Krievija iepriekš izteikusi iebildumus pret ASV veidotās pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu Austrumeiropā.
Austrumeiropas valstu bailes no Krievijas ir viens no iemesliem, kādēļ šīs valstis izrāda interesi par ASV militāro objektu izvietošanu savā teritorijā. ASV un NATO bāzes tiek uztvertas kā garants mazo valstu drošībai. «Šajā jautājumā galvenais ir nevis militārais, bet gan politiskais aspekts,» spriež Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds.
Drošības garantija
Reālākais veids, kā Latvijā varētu parādīties ievērojama NATO spēku bāze, būtu Lielvārdes lidlauka pārveidošana par NATO kara lidmašīnām piemērotu bāzi. «Šādas bāzes esamība būtu vēl viens papildu garants Latvijas neatkarībai, suverenitātei un militārai drošībai,» raidījumam De facto atzina Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprinātais Raimonds Graube.
Politiskā apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nesen savā priekšvēlēšanu programmā iekļāva aicinājumu izvietot Latvijā amerikāņu kara bāzes. Pēc apvienības domām, tas vairotu Latvijas drošību. «Piemēram, ja Zilupē būtu ASV karaspēka bāze, es kā Latvijas pilsonis justos drošāk pret Krieviju,» stāsta TB/LNNK pārstāvis Jānis Tomels. Viņš uzskata, ka Krievija būtu spiesta samierināties ar šādu pavērsienu, tāpat kā samierinājās ar Baltijas valstu pievienošanos NATO. Aizsardzības ministra padomnieks Airis Rikveilis gan informē, ka pašlaik nav nekādu sarunu par iespēju izvietot Latvijā amerikāņu karaspēka bāzes. Eiropā drīzāk vērojama pretēja tendence, jo ASV pakāpeniski samazina militāro klātbūtni šajā reģionā.
Tallinas sanāksmes laikā tiek apspriesta ASV atomieroču aizvākšana no Eiropas. Neoficiāli zināms, ka pašlaik piecās Eiropas valstīs izvietoti vairāk nekā 200 amerikāņu atombumbu. Dažas no šīm valstīm izteikušas vēlmi atbrīvoties no šiem ieročiem. Tas izraisījis Austrumeiropas valstu satraukumu, jo ASV militārais potenciāls Eiropā tiek vērtēts kā simboliska garantija aizsardzībai pret iespējamo Krievijas agresiju. Lai nomierinātu Baltijas valstis un apliecinātu NATO solidaritāti, šogad Baltijā tiek rīkotas neredzēti lielas NATO mācības.