Skaidrs, kāpēc priecājas baltkrievi, ķīnieši, irāņi un pārējie olimpiādes viesi no «tām tur» valstīm. Jūs jau sapratāt, no kurām. Bet, kā atzīmē vietējie taksisti armēņi (un tie ir galvenie olimpisko ziņu nesēji), ir noticis kaut kas brīnumains - pat vietējie iedzīvotāji it kā pamodušies, kļuvuši sev neraksturīgi laipni un draudzīgi. Un, smaidot no sirds, saulē mirdz viņu zelta zobi. Atmosfēra.
Hokeja spēle Latvija - Šveice. Tribīnēs galvenokārt krievi, kas ir saprotami - Krievijā uz Sočiem var atlidot ar tiešo reisu no visām lielākajām pilsētām. Visi ledus halles skatītāji jūt līdzi latviešiem, un skaidrs kāpēc - mēs esam tuvāki nekā Šveice. Līdzjušana ir radoša: kāds no austriešiem aizņēmies karogu un vicina to, bļaudams «Lat-vi-jaaaa».
Vēl viens piemērs. Kādu vakaru uz Latvijas māju atnāca viesi - sportisti, brīvprātīgie, uzņēmēji. Re, atnāk vēl ļaužu grupiņa - jautri un gaiši jaunieši. Tie ir Krievijas vadošā televīzijas kanāla populārākā šova Vakara Urgants veidotāji. Uz skatuves tajā brīdī sākas ārpus scenārija priekšnesums - latviešu grupai Instrumenti pievienojas bītbokseris Vahtangs. Viņš ir no Gruzijas. Un ir sajūta, ka viņš savā kaklā paslēpis mazu duduku, jo mūzika, kas nāk no Vahtanga dzīlēm, ir neaprakstāma. Ir reizes, kad vārdu vienkārši pietrūkst. Mīlestība, smarža un melodija. Uz skatuves notiek brīnums - neplānota improvizācija, kuras radītās skaņas vienā ritmā vieno publiku un mūziķus. Eiforija.
Es paņēmu mikrofonu un teicu: «Pagājušajā gadā kādā sociologu aptaujā noskaidroja, kuras valstis krievi uzskata par saviem ienaidniekiem. Otrajā vietā - Gruzija, trešajā - Latvija. Un tagad uz skatuves ir aptaujas sudraba un bronzas ieguvēji. Un jūs viņiem uzgavilējat! Un dziedat ar viņiem! Un man šķiet, ka jūs, klātesošie krievi, nemaz nepiedalījāties šajā aptaujā (urgantieši korī man saka - nē, nē!). Tad man ir jautājums tiem, kas uz skatuves, - latviešiem un gruzīnam. Ko darīt ar ienaidnieku, kam piešķirts pirmais numurs, - Ameriku?»
Lūk, te pa īstam smējās visi, bet Urganta šova scenārists šo joku ierakstīja savā blociņā. Olimpiskā ironija. Katarse.
Ja mana versija tomēr ir patiesa un Putins tik tiešām naktīs lido virs Sočiem, ar nezināmu ierīci izsmidzinādams atmosfērā vielu, kas mūs dara laipnākus, labākus, lai Melnās jūras vējš aizdzen šos mākoņus pēc iespējas tālāk un vairāk. Uz Turciju un vēl tālāk - uz Austrumiem, kur tuksneši un mošejas. Uz visu Krieviju un vēl tālāk - uz Rietumiem, kur naftas atradnes un korporāciju stikla augstceltnes. Utopija.
*Alekss Dubass ik vakaru sagaida viesus Latvijas mājā Sočos