Mēs pret pirmo mīlestību esam lieli egoisti. Vēlākajā dzīvē otram piedodam daudz ko, arī to, ko nedrīkstētu piedot, bet pirmā mīlestība, kurai dažreiz esi atdevis visskaistākos jaunības gadus, parasti izjūk sīkumu dēļ, jo nevienam negribas piekāpties. Pasaule liekas pārāk daudz solām, bet īstenībā - dzīvē nekā skaistāka nebūs. Es runāju par īstu mīlestību, nevis par aizraušanos uz dažiem mēnešiem. Otrs - jauniešu jūtās jaucas vecāki.
Mīlestība ir noslēpumaina sieviete. Bet pat viņai nav tiesību kaut ko ņemt ar varu. Dodoties laulībā, tiek dots solījums otram cilvēkam. Mēs savā ikdienā uz vērtību visaugstākā pakāpiena ceļam mīlestību. Visam pāri - mīlestību. Vai mīlestība - pat vislielākā, viskarstākā - tiešām attaisno visu? Precamies aiz mīlestības un cits citu krāpjam aiz mīlestības. Ja ir mīlestība, viss tiek piedots. Viens mīl reizi mūžā, otrs - katru gadu. Tam allaž priekšā kāda gaiša mīla, kāda maiguma migliņa acīs, bet aiz muguras - nodevība. Kā vienmēr - mīlas vārdā. Katram sava pieredze. Bet nevajag saukt par mīlestību tās savtīgās jūtas, kuru dēļ mēs kādam nodarām pāri. Mīlestība ir balta un tīra. Mīlestībai vienmēr ir sirdsapziņa.
Voldemars Lielrīts