Jau līdz šim piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem ir jāiziet pirmsskolas mācības, bet jaunajā programmā apvienoti elementi gan no līdzšinējās programmas, gan 1. klases. Esot mainīts veids, kā bērni tiek mācīti, proti, izveidota integrēta mācību programma. Tas nozīmē, ka nav jāiekļaujas noteiktu priekšmetu rāmjos un visas nodarbības jāpavada skolas solā, bet nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes var apgūt radošākā mācību procesā, proti, rotaļnodarbībās. Programma tika izmēģināta 22 skolās un bērnudārzos gan pilsētās, gan laukos. Projekts esot pierādījis, ka programmu var apgūt gan skolās, gan bērnudārzos, tātad tajā vidē, kas jau pašlaik ir pielāgota sešgadnieku vajadzībām. Skolas, kas piedalījās izmēģinājumā, tika pie jauniem mācību līdzekļiem, arī datora un interaktīvās tāfeles. Interaktīvā tāfele esot labs sešgadnieku «lipeklis», jo tā tiešām piesaistījusi bērnu uzmanību. Projektā piesaistītā eksperte LU asociētā profesore Ineta Tunne stāsta, ka jaunajā programmā visiem bērniem neprasa sasniegt vienus un tos pašus rezultātus, bet gan nodrošina individuālāku pieeju.
Tas gan nenozīmējot, ka programma ir bez trūkumiem. Eksperti ieteikuši programmu vēl pamainīt, esot arī jāstrādā ar metodiku, skolotāju tālākizglītību un jauno pedagogu sagatavošanu. R. Broks nenoraida iespēju, ka no 2013. gada rudens programmu varētu ieviest Latvijas skolās un bērnudārzos, taču vairākkārt Dienai uzsver, ka tas nevarot notikt «ar rīkojumu», jo bērni ir ļoti dažādi. Piemēram, esot pierādījies, ka ir atšķirība starp bērniem, kuri dzimuši pavasarī un rudenī. Eksperti arī saka, ka viens no argumentiem, kāpēc izgāzās vairāk nekā pirms 20 gadiem sāktā reforma, kad 1. klasē bērni sāka mācīties no sešu gadu vecuma, arī esot bijusi normatīvā pieeja un tas, ka bijis jādara «visiem un uzreiz».
Joprojām ir atklāts jautājums, vai ar laiku sešgadnieku mācību programma nevarētu kļūt par 1. klases saturu. Atbildīgā Valsts izglītības satura centra (VISC) speciāliste Ineta Upeniece norāda - ja tiks pieņemts šāds politisks lēmums, visi priekšnosacījumi no VISC puses tam tiks nodrošināti. Savukārt R. Broks uzskata, ka par šo jautājumu spriest ir pāragri. Iepriekš intervijā Dienai viņš solīja, ka tas tiks pārrunāts arī augustā notiekošajās pedagogu konferencēs, jo mācīšanās 1. klasē no sešu gadu vecuma ir viena no iespējām, kā par gadu paātrināt skolas gaitu beigšanu. Tagad R. Broks saka, ka esot uzrunājis pedagogus, «pašās konferencēs man cilvēki neko atbildējuši nav», bet diskusija pedagogu starpā notiekot.
Bērni, kuri pabeiguši izmēģināto programmu un nu jau ir septiņgadnieki, nonāks 1. klasē. Tie, kuri šo programmu apguva skolā, visi turpat arī mācīsies, bet tie, kuri mācījās bērnudārzā, tagad izklīdīs pa dažādām skolām. I. Upeniece stāsta, ka plānots sekot līdzi, kā bērniem veicas 1. klasē. Varot būt dažādi - varbūt šie bērni rakstīs un lasīs labāk nekā citi pirmklasnieki, bet varot arī būt, ka kādam jau pa vasaru daudz kas ir aizmirsies. Ja kādam no bērniem veiksies ļoti labi, viņu arī varot pārcelt 2. klasē. Jau šogad pirmsskolas izglītības iestādes varēs iegādāties jaunus mācību līdzekļus - pašvaldībām kopumā šim mērķim piešķirts pusmiljons latu.