Nīderlandes valstsvienība uzvarēja visās astoņās Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs un nav pārspēta arī sešās finālturnīra spēlēs Dienvidāfrikā. Uzvaras gan nebūt nav nākušas viegli. Šis apgalvojums attiecināms arī uz panākumu pusfinālā pār Urugvaju (3:2). «Otrajā puslaikā rādījām labu futbolu un pārņēmām spēles grožus savās rokās. Noteikti vajadzēja panākt 4:1, kas ļautu izvairīties no nervozām spēles beigām. Taču tas ir Pasaules kauss. Būt finālā ir lielisks panākums, bet viss vēl nav galā. Gribas paveikt to, kas neizdevās Johana Kruifa paaudzei,» van Marvīks norādīja uz pagājušā gadsimta 70. gadiem. Nīderlandes futbolisti vēl nekad nav ieguvuši Pasaules kausu.
Pussargs Sneiders, kurš otrajā puslaikā panāca vadību 2:1, priecājās par spēles beigās nosargāto minimālo pārsvaru: «Paši sev sagādājām grūtības pēdējās 10 spēles minūtēs. Tiesa, tas uzvaras prieku padara vēl lielāku. Futbolā nav nekā ievērojamāka par Pasaules kausa finālu.» Maijā Sneiders kopā ar Milānas Inter triumfēja prestižajā UEFA Čempionu līgā.
«Pirmajā puslaikā labi varēja redzēt, kas notiek, ja sāk klibot spēles organizācija. Otrais puslaiks man patika labāk,» par prasmi uzlabot sniegumu spēles gaitā priecājās centra pussargs Marks van Bommels.
Urugvajas nometnē nebūt nevaldīja sēru noskaņa. Trīsarpus miljonu iedzīvotāju nelielajai valstij uz smagsvaru fona arī vieta labāko četriniekā ir izcils panākums. «Esmu lepns par komandu. Protams, zaudējums sarūgtina, taču apliecinājām, ka no elites līmeņa neesam tālu. Darījām visu, ko spējām, taču ar to nebija pietiekami. Komanda labi reaģēja uz pirmajiem zaudētajiem vārtiem - cīnījās un spēja izlīdzināt rezultātu. Arī spēles beigās cīnījās godam. Nebija pamata no futbolistiem prasīt vēl vairāk. Ja būtu izvēles iespējas, kā labāk zaudēt, spēle pret Nīderlandi būtu tuvu manām vēlmēm,» galvenajam trenerim Oskaram Tavaresam necēlās roka komandai ko pārmest.