Nieks tādā ziņā, ka no Latvijas tas neprasīs neko, jo amerikāņi apsolījušies gādāt par vīra labklājību. Turklāt tas ir tikai viens cilvēks ar atpazīstamu mentalitāti (spriežot pēc visa, uzbeks ar padomju laika pieredzi), kuram arī par mūsējo šāds tāds priekšstats acīmredzot ir, ja reiz pats pieteicies pārcelties uz šejieni un apsolījies iemācīties latviešu valodu. Nudien, šis uzbeks mums sagādās nesalīdzināmi mazāku risku par kuru katru pašmāju leģitimizēto baņģugu.
Savukārt svarīgi Latvijai šo cilvēku ņemt savā paspārnē ir tāpēc, ka kopā ar pārējo ES un arī pašreizējo ASV valdību, mūsu kopējā politika ir Gvantanamo bāzes slēgšana. Jāpiekrīt ASV kara veterānu spriedumam: katra jauna Gvantanamo cietuma diena ir «iedarbīgs rekrutēšanas plakāts» pie starptautiskā teroristu tīkla ziņojuma dēļa. Un tie jau tiešām ir draudi.
Latvijas niecīgajam devumam Gvantanamo iztukšošanā būs proporcionāli daudz lielāka simboliskā nozīme, un mūsdienās tā sauktais PR ir ļoti svarīgs faktors. Vairākas augstas ASV amatpersonas pēdējā laikā ir paudušas, ka saprot Latvijas spiedīgos ekonomiskos apstākļus un sagaida tikai vienu: atbalstu, principiālu atbalstu. To Latvija šajā gadījumā sniedz.
Tādējādi tiek demonstrēts atbalsts Gvantanamo cietuma slēgšanu un ASV centieniem to izdarīt tiesiski un taisnīgi. Visu, kas saistās ar ļoti sarežģīto tiesvedību, viņi ir uzņēmušies atrisināt, un pasaules sabiedrībai, Latviju ieskaitot, vajadzētu to novērtēt. Bet gadījumos, kad iespējams realizēt taisnību uzreiz, mums ir jābūt pretimnākošiem.