Kā ziņo LETA, neatkarīgo deputātu piedāvājumā ietvertas vairākas izmaiņas, piemēram, saīsināt maksātnespējas procesa termiņu. Šobrīd tas var būt no 2,5 līdz četriem gadiem, bet deputāti piedāvā to saīsināt līdz vienam gadam, lai palīdzētu maksātnespējā nonākušajiem cilvēkiem ātrāk atgriezties ekonomiskajā apritē. Valdošā koalīcija pirmdien šo piedāvājumu pēc būtības gan nevērtēja - premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) norādīja, ka Tieslietu ministrijas paspārnē jau ir izveidota darba grupa, kas strādā ar šo jautājumu, un viss tikšot skatīts kontekstā. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) Dienai gan teica, ka trīs ceturtdaļas šajā piedāvājumā iekļauto ideju, viņaprāt, esot atbalstāmas, kaut par konkrētām detaļām var diskutēt.
Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Viktors Valainis Dienai savukārt skaidroja, ka viņi gaidīs V. Dombrovska piesauktās darba grupas izstrādātos priekšlikumus, tomēr, ja tie viņus neapmierinās, neatkarīgie deputāti savu piedāvājumu virzīs atsevišķi. «Konceptuāli lielākais atbalsts šim piedāvājumam pagaidām ir bijis no opozīcijas partijām, bet koalīcija tikai runā par kaut kādu mistisku darba grupu. Ja tās piedāvājums neatbildīs ļoti konkrētiem punktiem, ko piedāvājam mēs, par mūsu piedāvājumu būs brīvais balsojums. Redzēsim, kā kolēģi nobalsos,» viņš teica.
V. Valaiņa minēto opozīcijas atbalstu Dienai apstiprināja arī abu Saeimas opozīcijas frakciju pārstāvji. «Man jau šķiet, ka tas ir tīri saprātīgs priekšlikums - ja tas sekmē cilvēku atgriešanos ekonomikā, kāpēc ne?» teica Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Savukārt Saskaņas centra (SC) pārstāvis Andrejs Klementjevs uzsvēra, ka SC ir sociāldemokrātiska partija, tādēļ šāda priekšlikuma atbalstīšana būtu saskaņā ar partijas ideoloģiju.
Atšķirībā no politiķiem bankām «Olšteina grupas» piedāvājums nešķiet pievilcīgs. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka tā pieņemšana veicinātu negodprātīgu aizņemšanos, cilvēkiem apzinoties, ka no parādiem pēc tam samērā viegli varēs tikt vaļā. Būtu vērojams arī kredītresursu cenu pieaugums, jo biežās regulējuma maiņas dēļ mazinātos investoru un kreditētāju uzticība Latvijai. «Mēs jau varam paziņot arī vispārēju parādu atlaišanu, tādā veidā nodrošinot, ka uz ilgstošu laiku te nevienam neaizdos bez seškārtīga nodrošinājuma,» viņš ironizēja.
Banku uzraugi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) gan tik viennozīmīgu atbildi par iespējamo maksātnespējas procesa izmaiņu ietekmi nesniedz. «Kopumā Latvijas bankas vēl varētu absorbēt papildu uzkrājumus un/vai norakstīšanu Latvijas iedzīvotāju kredītportfelī, jo tām ir stipra kapitāla bāze, kas divtik pārsniedz minimālo prasību. Tomēr jārēķinās, ka par visu kāds samaksā, proti, zaudējumus no vieniem kredītiem bankas ieceno kopējās kreditēšanas izmaksās, un citi kredītņēmēji par to netiešā veidā samaksā,» norāda FKTK.
V. Valainis LETA arī teicis, ka šobrīd ar kredītmaksājumiem nespējot tikt galā aptuveni 100 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Kā Diena noskaidroja Latvijas Bankā (LB), saskaņā ar Kredītu reģistra datiem 2011. gada beigās kopējo fiziskajām personām izsniegto ilgstoši kavēto kredītu skaits patiesībā ir pat 145 tūkstoši, tomēr lielākā daļa no tiem ir nelieli patēriņa vai maksājumu karšu kredīti. Ilgstoši kavēto kredītu mājokļa iegādei gan ir stipri mazāk - tikai ap 15 000.